A.Barziloviča: Ēšanas uzvedības nozīme pusaudžu vecumā

Ēšanas traucējumi pusaudžu vecumā ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas saistīta gan ar psiholoģiskiem, gan fiziskās veselības riskiem. Pusaudžu attīstības laikā notiek daudzveidīgas pārmaiņas, kas var palielināt ievainojamību ēšanas traucējumiem un radīt nopietnas sekas veselībai un pasliktināt dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Arvien lielāku lomu spēlē sociālie tīkli, kas veicina sociālu salīdzināšanu, ideāla ķermeņa formas internalizāciju. Bieži vien ēšanas traucējumi kļūst ne tikai par svara kontroles formu vai veidu kā kontrolēt ķermeni, bet arī kalpo kā emociju regulācijas veids, veids kā mazināt trauksmi un kontrolēt apkārtējos apstākļus.

Raksta mērķis ir pievērst uzmanību kā attīstās ēšanas traucējumi pusaudžiem, sociālo medīju ietekmei uz ķermeņa tēla priekšstatu un vecāku iespējām iesaistīties ārstēšanas un profilakses procesā.

Ēšanas uzvedību var aplūkot kā spektru, kas svārstās no veselīgas ēšanas uzvedības paradumiem līdz klīniskiem ēšanas traucējumiem. Katrs no mums dažādos dzīves posmos var atrasties dažādās vietās uz šī spektra.

Intuitīva ēšana raksturojas ar spēju reaģēt uz fizioloģiskiem izsalkuma un sāta signāliem, elastīgu attieksmi pret pārtiku un pozitīvu ķermeņa tēlu un netiek izmantota kā galvenais veids, kā regulēt emocionālo stāvokli ikdienā.

Izmainīta ēšanas uzvedība, kas nesasniedz klīniskas ēšanas traucējumu diagnozes līmeni tiek apzīmēta kā traucēta ēšanas uzvedība, kurā parādās rigiditāte jeb pārmērīga stingrība uztura izvēlē, pārmērīga svara kontrole, emocionāla ēšana vai kompulsīva pārēšanās.

Smagākā spektra daļa ir klīniskie ēšanas traucējumi, t.i.:

anoreksija nervosa

bulīmija nervosa

kompulsīvas pārēšanās traucējumi

ARFID (izvēlīgi–ierobežojoši ēšanas uzņemšanas traucējumi).

Šie traucējumi tiek klasificēti kā psihiatriski traucējumi un ir saistīti ar būtiski izmainītu psihoemocionālo stāvokļi un arī fizisko stāvokli, kam nepieciešama atbilstoša palīdzība un ārstēšana.

Kādi ēšanas traucējumi ir bērniem un pusaudžiem?

Kompulsīvā pārēšanās (Binge Eating Disorder)

Raksturīgi: Kontroles zudums par ēšanu, pārēšanās epizodes, bieža komorbiditāte ar aptaukošanos.

Anoreksija nervosa

Raksturīgi: Ierobežošana, bailes pieņemties svara, neelastīga stīva domāšana, riebums pret ķermeni

Arī bez kritiski zema svara pastāv iespēja, ka ir anoreksija nervosa, kura tiek saukta par atipisku.  71% pusaudžu ar atipisku anoreksiju pirms saslimšanas bija aptaukošanās/virssvars.

Bulīmija nervosa

Raksturīgi: pārēšanās epizodes ar vemšanas izraisīšanu (vai citu svara mazinošu uzvedību), riebums pret ķermeni.

Var būt pie stabila vai augoša svara.

Izvēlīgi-ierobežojoši ēšanas uzņemšanas traucējumi (ARFID – Avoidant restrictive food intake disorder)

Tautā dažreiz saka, ka bērnam ir «Izvēlīga ēšana». Tas uzreiz nenozīmē diagnozi, bet ja papildus izvēlīgumam ēdienā klāt nāk izteikti zems svars vai uztura deficīti, izmaiņas analīzēs, tas ir pamats meklēt atbalstu un palīdzību.

Raksturīgi: selektīva ēšana(bērns vai arī pusaudzis ēd maz vai izvairās no daudziem produktiem) un ir nepietiekams  svars/uzturvielu nepietiekamība.

Raksturīgi: Nav apetīte, bailes vemt vai nosmakt, sensora jutība, mazāk kā 10 produkti, ko ēd regulāri.

Nav bažas par ķermeņa izskatu. Attiecas uz jebkuru vecumu.

Kam pasekot līdzi?

Vismaz reizi gadā fiziskās un garīgās veselības pārbaude.

Svars, augums, ĶMI

Asinsspiediens

Asins analīzes (pēc nepieciešamības, pie vemšanas izraisīšanas arī elektrolītu rādītāji asinīs)

EKG cilvēkiem ar biežu vēmšanas izraisīšanu

Janoskaidro grūtības ar ikdienas darbībām

Riska novērtējums (saistībā ar fizisko un garīgo veselību)

Ievērojamas svara izmaiņas

Monitorēt augšanu un attīstību bērniem (pubertātes attīstību, menstruāciju attīstību, augšanas dinamiku)

Var veikt ģimenes ārsts.

Anoreksija

Anoreksiju var izdalīt atsevišķi, kā letālāko ēšanas traucējumu veidu. Tā tiek uzskatīta par vienu no augsta riska diagnozēm, starp psihiatriskajām slimībām tai ir augstākā mirstība, risks dzīves laikā sasniedz 5 līdz10 %. Šī diagnoze ietekmē gan fizisko veselību, gan arī pašcieņu, prieka sajūtu un garastāvokli, attiecības ar citiem un, smagākos gadījumos, spēju dzīvot patstāvīgi.

Vidējais slimības ilgums līdz palīdzības saņemšanai pēc pasaules pētījumiem ir 2 gadi.

Kam vecākiem pievērst uzmanību?

Anoreksijai ir tā sauktie sarkanā karoga simptomi, jeb pazīmes, kas paaugstina risku, ka var būt ēšanas traucējumi. Tostarp:

Straujš svara zudums

Rigīdi (neelastīgi, pārāk stingri) noteikumi

Panika maltītes laikā, pie maltītes izmaiņām

Slepus ēšana, vemšanas izraisīšana

Ēdiena slēpšana

Garastāvokļa krasa pasliktināšanās dinamikā (līdz paškaitējumam un pašnāvības domām) līdz ar svara kritumu

Izteikti ģimenes konflikti par ēšanu kas pieaug dinamikā

Vemšanas izraisīšana, lai mazinātu svaru

Bailes pieņemties svarā

Kontroles zudums par ēdienreizēm, pārēšanās epizodes

Bieži negatīvi komentāri par savu izskatu

Sociāla noslēgšanās

Slepenība

Melnbaltā domāšanu par pārtiku („laba/slikta”, „tīra”, «veselīgā»).

Perfekcionisma pastiprināšanos

Neiecietība pret nelielām kļūdām (arī savām)

Palielinātu aizkaitināmību, noslēgtību vai aizsargājošu attieksmi saistībā ar ēdienreizēm.

Paaugstinātu trauksmi, depresijas simptomus vai sociālu atsvešināšanos.

Strauji ierobežo ēdienu

Krasas diētas izmaiņas, kas ietver vairākus produktus

Izlaiž uzkodas, „aizmirst” ēdienreizes, samazina porcijas.

Jauni noteikumi par ēdiena lietošanas laiku, sastāvdaļām vai pagatavošanu (ko ēd, kā ēd, kā gatavo)

Izteiktas bailes par svaru, bieža svēršanās

Rigīdas (stingras un nemaināmas) rutīnas

Izvairīšanās no kopīgām maltītēm

Bulīmijas sarkanā karoga simptomi

Pazūd pēc ēdienreizēm

Ilgi uzturas vannas istabā

Ieslēdz ūdeni vai mūziku, lai maskētu skaņas.

Pārmērīgas ēšanas un izvēmšanas cikli:

pazudusi pārtika, paslēptas iepakojuma plēves,

caurejas līdzekļi/diurētiskie līdzekļi.

Svara svārstības, kas saistītas ar spēcīgu kaunu vai slepenību.

Zobu jutīgums, iekaisusi rīkle, pietūkuši vaigi vai tulznas uz pirkstiem.

Anoreksijas tipiskas pazīmes:

Intensīvas bailes pieņemties svarā, kļūt resnai, pat kad ir nepietiekošs svars

Atsakās uzturēt svaru, kas ir uzskatīts par normālu vecumam dzimumam augumam un attīstībai.

Izmainīts ķermeņa tēls, fokuss uz svaru, formu

Neuztver veselības stāvokļa pasliktināšanos kā svarīgu

Menstruāciju trūkums, neregulāras menstruācijas

Izteikti ierobežo ēšanu, izsauc vemšanu lai tiktu vaļā no ēdiena

Lēna domu gaita, vāja atmiņa, garastāvokļa izmaiņas, nogurums, aukstuma sajūta

Ķermeņa tauku līmenis zūd, kaulu masa un muskuļu masa zūd

Infekcijas un sirdsdarbības traucējumi

2. attēls – Anoreksijas pazīmes.

Anoreksijas radītas sekas

Anoreksija ietekmē visas ķermeņa sistēmas, sākot no ādas, nagiem un matiem un beidzot ar sirdi un imūno sistēmu.

Anoreksijas ietekme uz dažādām ķermeņa sistēmām:

Āda, mati

Bieži sasitumi pie māzām traumām, Sausa āda, Lanugo (pūkas uz muguras)

Aukstums, marmorizēta āda, heilīts

Trausli mati, krīt mati, neaug, trausli nepareizas formas nagi

Sirds un asinsvadu sistēma

Bradikardija, Aritmija, līdz pat pēkšņai kardiālai nāvei

Pazemināts asinsspiediens

Aritmijas, Smagi elektrolītu traucējumi

Hormonālās

Pubertātes aizture, Amenoreja, Neauglība

Osteopēnija un Osteoporoze

Refeeding sindroms – kritisks dzīvību apdraudošs stāvoklis pie izteikti zema uztura ilgstoši. Var būt fatālas sekas, ja netiek atpazīts un atbilstoši ārstēts

Kuņģa zarnu trakta

Aizcietējumi, GERS

Kariess, Stomatīts, bojāta zobu emālija

Čūlas, KZT asiņošana, A.mesenterica nospieduma sindroms

Gastroparēze, ileus (zarnu darbības apstāšanās)

Nervu sistēma

Smadzeņu biohīmijas izmaiņas

Lēna domāšana, slikta atmiņa

Svārstīgs garastāvoklis, bieži konflikti par ēdienu

Zūd samaņa

Imūnā sistēma

Biežas infekcijas, kas grūti padodas ārstēšanai

Vāja imunitāte

Dažos pētījumos pacientiem, kas ilgstoši sirgst no ēšanas traucējumiem ir paaugstināts onkoloģijas risks.

Pētījumos pieminētie letālie iznākumi pie anoreksijas bija dēļ medicīniskām komplikācijām, tostarp infekcijām, elektrolītu līdzsvara traucējumiem, aritmijas. Līdz pat 30% gadījumos nāve iestājās pašnāvības rezultātā.

Pieejamie resursi

Bērnu un jauniešu psihiskā veselības centra ēšanas traucējumu konsultatīvais tālrunis - 25680022

Ēšanas traucējumu akūta veselības apdraudējuma dēļ ir izveidots arī atsevišķs konsultatīvais tālrunis, kas pieejams pacientiem un veselības profesionāļiem, kam nepieciešama konsultācija par ēšanas traucējumiem vai paskaidrojumi un rekomendācijas par ārstēšanas gaitu, piem. nokļūšanu pie speciālista. Ēšanas traucējumu komandai ir izveidota atsevišķa rinda, lai pacientiem pēc iespējas ātrāk nodrošinātu ārsta un uztura speciālista konsultāciju.

SPKC klīnisko algoritmu un pacientu klīnisko ceļu sadaļa bērnu psihiskās veselības jomā.

Slimības un profilakses kontroles centra mājaslapā ir pieejami dažādu slimību pacientu klīniskie ceļi. Tai skaitā, ir izveidots pilnvērtīgs apraksts ar diagnozēm, pie kuriem speciālistiem var vērsties, kā notiek novērošana un ārstēšana. 

Veselības centrs Vivendi - privāts veselības centrs Rīgā - Veselības centrs Vivendi

Papildus valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes resursiem arī privātajā sektorā, piemēram, Vivendi veselības centra klīnikā, ir pieejami uztura speciālisti, klīniskie psihologi, psihoterapeiti un bērnu psihiatri ar pieredzi ēšanas traucējumu atpazīšanā un ārstēšanā.

Sociālie mēdiji un ķermeņa formas uztvere

Bieža sava izskata salīdzināšana ar cilvēkiem, kuriem seko sociālajos medijos, ir saistīta ar augstākiem ēšanas traucējumu risku - neapmierinātību ar ķermeni un tieksmi pēc tievuma.

Saskarsme ar saturu, kas attēlo ieālu ķermeni sociālajos tīklos jauniešiem ir saistīta ar paaugstinātu neapmierinātību ar savu ķermeni un traucētiem ēšanas paradumiem

Intensīva soc.tīklu lietošana ir cieši saistīta ar neapmierinātību ar savu ķermeni, zemāku pašcieņu un paaugstinātu riska uzvedību, tostarp ēšanas traucējumu simptomiem, jauniešu vidū.

Pašreizējās rekomendācijas par sociālo tīklu lietošanu

Pašreizējās rekomendācijas par sociālo tīklu lietošanu un ekrāna lietošanas laiku ir atkarīgas no vecuma, uzsver laika ierobežojumus, satura kvalitāti, nelabvēlīgas ietekmes uz veselību mazināšanu un veselīgu digitālo ieradumu veicināšanu.

Cik stundas dienā bērns var lietot ekrānu ierīces?

Pasaules veselības organizācija un Amerikas pediatru asociācijas rekomendācijas par ekrāna laiku:

1 gads: nav (tikai videozvans ar radiniekiem)

2-5 gadi: ≤ 1 stunda/dienā (tikai augstas kvalitātes saturs ar vecāku uzraudzību)

5-17 gadi: ≤ 2 stundas/dienā sēdoša atpūtas laika pie ekrāna (neskaitot skolas darbus)

Vācijas nacionālās vadlīnijas iesaka 3-6-9-12 noteikumu:

nekāda ekrāna lietošana līdz 3 gadu vecumam,

līdz 30 minūtēm 3–6 gadu vecumā

45–60 minūtēm 9–12 gadu vecumā, ar stingru vecāku uzraudzību un izvairoties no ikdienas lietošanas vai personīgajām spēļu konsolēm.

Rekomendācijās uzsvaris likts uz individualizētu aprūpi, proti katra bērna atsevišķām vajadzībām un arī katras ģimenes dažādību. Rekomendēts veidot Ģimenes Mēdiju plānu -  līdzsvarot ekrāna laiku ar citām aktivitātēm, atpūtas ekrāna laiks nepārsniedz 2 stundas dienā, priekšroka miegam, fiziskām aktivitātēm un sociālajai mijiedarbībai bez interneta.

Par pusaudžiem

Pārmērīga lietošana (>2 stundas dienā) un pilnīga atturēšanās ir saistīta ar zemāku labklājību. Citos pētījumos

Ievērojams skaits pusaudžu katru dienu pavada ≥3,5 stundas spēlējot spēles, un vecāki bieži ziņo par vienlaicīgām spēlēšanas un labsajūtas problēmām. Ilgas spēlēšanas stundas, izmantojot mobilos tālruņus var liecināt par sliktāku funkcionēšanu un nepieciešamību pēc papildu atbalsta.

Citā pētījumā minēts, ka videospēļu spēlēšana mazāk nekā stundu dienā ir saistīta ar labāk pielāgotiem bērniem un potenciāli labākiem sociālās sfēras iznākumiem. Pētījumā nav konstatēta ne pozitīva, ne negatīva ietekme uz jauniešiem, kuri spēlē "mēreni" - no vienas līdz trim stundām dienā.

Vidējā pusaudžu vecumā īpaši meitenēm pastiprināti izpaužas sociālo tīklu negatīvā ietekme, tostarp emocionālā nestabilitāte un sociālā salīdzināšanās.

Izvairīties no ekrānu lietošanas guļamistabās un ēdienreizes laikā, kā arī vismaz stundu pirms gulētiešanas pavadīt laiku bez ekrāniem.

Kāds ir ieteicamais ekrānu laiks mums pašiem?

Pieaugušajiem ieteicams samazināt brīvā laika pavadīšanu pie ekrāna, dodot priekšroku fiziskām aktivitātēm.

Vairāk nekā 6 stundas dienā ir saistītas ar digitālo acu nogurumu un citām nelabvēlīgām sekām.

Jāuzrauga, lai ekrāna laiks ietekmē miegu, fizisko aktivitāti un ēšanas paradumus.

Kanādas 24 stundu kustību vadlīnijas:

ierobežojiet sēdošo laiku līdz ≤8 stundām dienā,

ieskaitot ≤3 stundas dienā, ko pavadāt pie ekrāna atpūtas nolūkos.

Pēc iespējas biežāk taisat pārtraukumus ilgstošai sēdēšanai

Par ēšanas traucējumu ārstēšanu

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā ir vienīgā Latvijā esošā valsts sektora ēšanas traucējumu komanda, kur, atbilstoši pasaules standartiem, ir pieejama multiprofesionālā komanda ar speciālistiem, kas nodrošina atbilstošu ēšanas traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu.

BKUS BJPVC ēšanas traucējumu programma.

Psiholoģiskās intervences pēc ET tipa

Ēšanas traucējumu ārstēšana ir kompleksa un balstās uz multidisciplināru pieeju, kurā iesaistās dažādi veselības aprūpes speciālisti. Ārstēšanas mērķis ir ne tikai stabilizēt fizisko veselību, bet arī risināt psiholoģiskos un uzvedības faktorus, kas uztur traucējumus.

Dažos gadījumos nepieciešama arī medicīniska uzraudzība, īpaši, ja ir būtiski svara zudums, elektrolītu traucējumi vai citas somatiskas komplikācijas. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā vai dienas stacionārā, lai nodrošinātu drošu medicīnisko uzraudzību un strukturētu vidi.

Ārstēšanas daļa ir arī ģimenes un sociālā atbalsta stiprināšana. Viens no galvenajiem ārstēšanas pamatiem ir uztura stabilizēšana un regulāru ēšanas paradumu atjaunošana. Tas nozīmē: strukturētu ēdienreižu ieviešanu, pietiekamu uzturvielu uzņemšanu un pakāpenisku ķermeņa svara normalizēšanu, ja tas ir nepieciešams.

Svarīga nemedikamentozās ārstēšanas sastāvdaļa ir psiholoģiskā terapija, kuras mērķis ir palīdzēt pacientam izprast ēšanas traucējumu uzturošos mehānismus un attīstīt veselīgākas emociju regulācijas un uzvedības stratēģijas.

Pusaudžiem, kas ir tuvu pieaugušā vecumam un pieaugušajiem bieži tiek izmantota kognitīvi biheiviorālā terapija (CBT-E).

Pamatā jaunākiem bērniem un pusaudžiem bieži pēc pasaules standartiem tiek izmantota ģimenē balstīta terapija (Family-Based Treatment, FBT), kurā vecāki tiek aktīvi iesaistīti bērna ēšanas atjaunošanas procesā.

Ģimenē balstītā terapija (Family-Based Treatment, FBT) ir pierādījumos balstīta pieeja pusaudžu ēšanas traucējumu ārstēšanā, kurā vecāki tiek aktīvi iesaistīti bērna ēšanas atjaunošanas procesā. Terapijas sākotnējais mērķis ir atjaunot regulāras ēdienreizes un stabilizēt uztura uzņemšanu, uz laiku nododot vecākiem galveno atbildību par bērna ēšanu. Terapijas gaitā vecākiem tiek attīstītas prasmes atbalstīt bērnu ēšanas atjaunošanā, mazināt ēšanas ierobežošanu un pakāpeniski paplašināt uztura daudzveidību. Kad uztura stabilitāte ir sasniegta, kontrole pār ēšanu pakāpeniski tiek nodota atpakaļ pusaudzim.

Īss kopsavilkums

Ēšanas traucējumi pusaudžu vecumā ir nopietna biopsihosociāla veselības problēma, kas var izpausties no traucētas ēšanas uzvedības līdz klīniskiem ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksijai, bulīmijai vai kompulsīvai pārēšanai. Šie traucējumi bieži ir saistīti ar emociju regulācijas grūtībām, negatīvu ķermeņa tēlu un sociālās vides ietekmi, tostarp sociālajiem tīkliem. Sociālo tīklu lietošana var ietekmēt pusaudžu ķermeņa tēla uztveri, jo bieža sava izskata salīdzināšana ar sociālajos medijos redzamo saturu ir saistīta ar lielāku neapmierinātību ar ķermeni un paaugstinātu ēšanas traucējumu risku. Savlaicīga simptomu atpazīšana, ģimenes iesaiste un multidisciplināra ārstēšana ir būtiski faktori veiksmīgai atveseļošanai un komplikāciju mazināšanai.