VECĀKIEM

Jūsu bērns nav tikai viņa ēšanas traucējumi, jūsu dzīve nav tikai jūsu bērna ārstēšanas process


Šie nav profesionālu ārstu padomi!

Šie ir vecāku pašu apkopotie paņēmieni, kā saglabāt pašiem sevi, savu ģimeni un reāli palīdzēt izārstēties savam bērnam, arī manas pārdomas. Jūsu bērns nav tikai viņa ēšanas traucējumi, jūsu dzīve nav tikai jūsu bērna ārstēšanas process.


  • Analogi kā lidmašīnas avārijā “vispirms uzliec skābekļa masku pats” – šis princips ir spēkā sadzīvojot ar hronisku sava ģimenes locekļa, drauga, aprūpējamā saslimšanu. Vispirms ir jāparūpējas par sevi, citādi nepietiks spēka rūpēties par savu bērnu, draugu, aprūpējamo. Jūs esat frontes pirmajā līnijā un esat vadošais spēks un cerība, jūsu mīlestība un atbalsts ir ļoti svarīgi, lai jūsu bērns atveseļotos. Rūpējieties par sevi!

  • Lasiet, lasiet un lasiet. Es sāku meklēt informāciju Googlē un lasīju visu pēc kārtas. Šobrīd es filtrēju informāciju daudz rafinētāk. Ir vairākas web vietnes, kuras uztur profesionāļi vai kas adresētas mediķiem profesionāļiem, kurās regulāri iegriežos un iegūstu jaunāko informāciju.

  • Lasiet saslimušo meiteņu un viņu ģimeņu biogrāfijas. Iespējams, ka kāda no tām jums liksies satraucoša, nomācoša vai radīs skumjas izjūtas, bet jums ir jāpieņem realitāti un jums ir jādzird un jālasa patiesus stāstus, kā cilvēki ir izārstējušies vai, tieši otrādi, nav izārstējušies. Nav divu vienādu gadījumu, tāpat kā nav divu vienādu ģimeņu. Pieeja, kas bijusi produktīva vienam pacientam, var nebūt pielietojama citam. Jo vairāk jūs lasīsiet, jo vairāk sapratīsiet, ka neesat viens pasaulē, tas palīdzēs jums izprast jūsu bērnu vai ģimenes locekli, kurš ir saslimis, iemācīsieties saprast, ko jūsu bērns jūt un kā viņš domā.

  • Meklējiet atbalstu ap jums, ģimenē, draugu vidū. Cilvēkus, kas jūs respektē, par jums rūpējas, jūs ciena, kas jūs sadzird, apskauj un samīļo, kad jums tas ir nepieciešams. Iespējams, ka jūs varat zaudēt ģimeni, draugus, tāpēc, ka viņi jūs nesaprot vai nevēlas jūs saprast, tāpēc dalieties ar viņiem.

  • Pārliecinieties, ka mediķu komanda, kas strādā ar jūsu bērnu atbalsta arī jūs un velta jums savu laiku, lai ar jums izrunātos un izskaidrotu situāciju. Nedrīkst būt atbalsta komanda, kas jūs ignorē un nerēķinās ar jums un jūsu domām un sajūtām. Ģimenes terapija nozīmē to, ka jūs esat iesaistīts, jo ēšanas traucējumi ietekmē visu ģimeni. Atbalstoša mediķu komanda, analogi kā jūsu iegūtās zināšanas, palīdzēs jums izveidot jūsu atbalsta instrumentu kopu, kas ļaus korekti reaģēt uz situācijām.

  • Iespējams, ka jūs esat to laimīgo skaitā, kas dzīvo apvidū, kur ir grupu terapija un atbalsta grupas, kas tiekas regulāri. Tā ir lieliska iespēja. Tiekoties ar cilvēkiem, kas sastapušies ar tieši šo pašu saslimšanu, jūs varat dalīties ar šiem cilvēkiem un savstarpēji viens otru atbalstīt.  

  • Atrodiet, kas strādā tieši jums. Vienalga, ko jūs darāt, ir jāatrod sistēma un paņēmieni, kas strādā tieši jūsu ģimenē. Turpiniet lasīt un meklēt informāciju un iespējas, kas palīdz jūsu bērnam un jūsu ģimenei.

  • Dodiet saslimušajam laiku! Laiku, kad jūs nerunājat un nedomājat par ēšanas traucējumiem. Esiet pacietīgi! Kad jūsu bērns ir slimnīcā vai ārstniecības iestādē, rūpējieties par sevi. Staigājiet, peldiet, iedzeriet kafiju ar draugiem, noskatieties labu kino vai dariet vēl ko citu savā labā. Jūsu bērns nav tikai viņa ēšanas traucējumi!

  • Atrodiet laiku jūsu attiecībām ar jūsu partneri. Dzīve rit, laulība turpinās un nevienam nebūs labāk no tā, ja jūsu attiecības izirs un jūs izšķirsieties tikai tāpēc, ka savām attiecībām neesat pievērsuši nepieciešamo uzmanību. Pavadiet laiku kopā ar jūsu partneri, savstarpējās sarunas ir ļoti noderīgas gan jums, gan jūsu saslimušajam bērnam.

  • Iespējams, ka reizēm gribas kā strausam ierakt galvu smiltīs un noticēt, ka tas nenotiek ar mums. Nedariet tā! Tas tikai padarīs atveseļošanās procesu grūtāku. Akceptējiet to, kas reāli notiek ar jūsu bērnu un jūsu ģimeni, zināšanas par šīm slimībām ir jūsu lielākais spēks. Izmantojiet to!

  • Esiet elastīgi. Ja jūtat, ka viens ārstēšanas veids nestrādā, meklējiet citu. Runājiet ar ārstiem, ar aprūpes personālu, meklējiet vēl paņēmienus, bet esiet reāli. Atveseļošanās process ir ilgs un grūts, ar saasinājumiem un rezistenci.

  • Uzturiet sevi fiziski labā formā. Garas pastaigas, velobraucieni, slēpošana, golfs vai citas sporta aktivitātes palīdz uzturēt modru prātu un labu veselību. Tas ir nepieciešams gan jums, gan jūsu slimajam bērnam.

  • Bailes un vainas apziņu atstājiet ārpus sevis! Vainīgs ir tikai tas cilvēks, kurš tīši un ar nodomu ir darījis pāri otram cilvēkam. Jo grūtāka situācija, jo šīs emocijas gremdē jūs dziļāk un traucē jums normāli funkcionēt. Manas meitas ārstēšanās kursa sākumā es bieži dzirdēju ārstu pārmetumus par to, ka mēs, vecāki, esam vainīgi pie tā, ka bērns ir slims. Šī attieksme turpinājās arī pēc tam, kad tika uzstādīta endogēnas saslimšanas diagnoze. Tieši šī ārstu attieksme arī bija viena no smagākajām manām pieredzēm visus šos pēdējos gadus. Es meklēju sevī vainu, problēmas, mētājos pašpārmetumos un atbrīvojos no šīs bezjēdzīgās sevis šaustīšanas tikai tad, kad uzsāku savu psihoterapiju.

  • Turiet pie rokas standarta atbilžu komplektu uz svešu cilvēku vai paviršu paziņu uzmācīgajiem jautājumiem. Ņemiet vērā realitāti – par ēšanas traucējumiem šobrīd informācijas ir ļoti maz un apkārtējie cilvēki neizprot šīs saslimšanas būtību un nopietnību.

  • Mācieties atdalīt. Jūsu meita vai dēls nav tikai ēšanas traucējumi. Viņu noskaņojums, lieta, ko viņi reizēm saka, grūti izprotamas un grūti izjūtamas emocijas, kas jūs biedē, nav jūsu bērni. Ārstēšanās process ir grūts, sāpinošs un stresa pilns.

  • Atrodiet savu atbalsta personu vai ārstu, ar ko parunāt. Tas jums reāli palīdzēs izprast un menedžēt savas emocijas, sajūtas. Jums jāiemācās noteikt pašiem savas emocionālās robežas un tās nosargāt.