ĒŠANAS TRAUCĒJUMU SAISTĪBA AR VIENTULĪBAS SAJŪTU

Ēšanas traucējumi nav tikai par ēdienu un ķermeņa tēla uztveri! Lai arī masu medijos ēšanas traucējumu pacienti pārsvarā tiek parādīti no vizuālā tēla izmaiņu un samazinātas uztura uzņemšanas aspekta, tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Patiesībā ēšanas traucējumi ir cieši saistīti ar zemu pašvērtējumu, pagātnes traumām, starppersonu konfliktiem un vientulības sajūtu. Var rasties jautājums: vai ēšanas traucējumi rada vientulību, vai arī vientulība rada ēšanas traucējumus? Atbilde ir – gan tā, gan tā.

Ir pierādīts, ka zems pašvērtējums saistās ar izjustu izolācijas sajūtu pusaudža gados un pieaugušā vecumā. Ēšanas traucējumu pacientiem vientulība un citas nepatīkamas vai sāpīgas emocijas var būt par iemeslu, lai "attālinātos" no ēdiena vai "pievērstos" tam. Tas ir uzmanības novēršanas mehānisms, jo domāt par ēdienu, svaru un ķermeņa tēlu ir daudz vieglāk, nekā izjust nepatīkamas emocijas. 

No otras puses, paši ēšanas traucējumi var radīt atšķirības sajūtu, bezcerību, riebumu pašiem pret sevi un atsvešināšanos no sevis un citiem, kas potenciāli var radīt intensīvu vientulības sajūtu.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ēšanas traucējumu atveseļošanās procesā ir ar ēdienu saistīta diskomforta sajūta citu cilvēku klātbūtnē. Šī sajūta var likt ēšanas traucējumu pacientam izvairīties no sociālām situācijām, piemēram, dzimšanas dienas ballītēm, izlaidumiem, ģimenes salidojumiem, kāzām un daudziem citiem pasākumiem. Gandrīz jebkurā kultūrā ēdiens ir veids, kā satuvināt cilvēkus, bet pacienti, kuri cīnās ar ēšanas traucējumiem, jūtas neērti ēdiena klātbūtnē citu cilvēku vidū. Izvairīšanās no sociāliem pasākumiem, kur tiek pasniegts ēdiens, var novest pie vientulības, izraisot šaubas par sevi un pat depresiju.

Paši ēšanas traucējumu pacienti nav vienīgie, kas piedzīvo izolācijas un vientulības sajūtu ēšanas traucējumu dēļ. Šo cilvēku ģimenes locekļi bieži saka, ka viņi ir "zaudējuši" savu tuvinieku ēšanas traucējumu dēļ, jo slimība cilvēku pārvērš līdz nepazīšanai. Diemžēl ir izplatīti, ka ģimene un draugi jūtas bezpalīdzīgi, redzot, kā viņu tuvinieki sevi lēnām iznīcina, iesaistoties ēšanas traucējumu paradumos.

Pirmais solis, lai samazinātu izolācijas un vientulības sajūtu ir dalīšanās ar sāpēm, bailēm, kaunu, vainas sajūtu un citām emocijām ar apkārtējiem. Tas var būt psihologs, psihoterapeits, cits veselības aprūpes speciālists vai arī ģimenes loceklis, draugs vai jebkura cita persona, kam ēšanas traucējumu pacients uzticas. Lai arī šī doma var būt biedējoša, atļauja sev būt atklātam kā personībai ir recepte vientulības sajūtas mazināšanai.

Tu esi vairāk, nekā Tavi ēšanas traucējumi!