ANGLIJĀ SATRAUKUMS PAR ANOREKSIJAS EPIDĒMIJU

Kā vēsta bbc.com, pēdējos piecos gados Anglijas slimnīcās fiksētais ēšanas traucējumu skaits pieaudzis par 84%. Psihiatri sit trauksmes zvanu, jo pārāk daudz jaunu cilvēku miruši no ēšanas traucējumiem, kaut viņu dzīvības bija iespējams glābt ar savlaicīgu ārstēšanu.

Raksts tulkots no https://www.bbc.com/news/health-61480898

Trūkst informācijas

Apvienotajā Karalistē visiem veselības aprūpes speciālistiem izdoti jauni norādījumi, kā pamanīt riskam pakļauto personu pazīmes un kā vislabāk viņiem palīdzēt. Tiek vēstīts, ka pēdējā laikā Lielbritānijas veselības aprūpes speciālisti - neatkarīgi no tā, kur viņi strādā, - arvien biežāk nonāk saskarsmē ar pacientiem, kuriem ir smagi ēšanas traucējumi. Covid pandēmija ir vēl vairāk pasliktinājusi jau tā pieaugošo jauniešu ēšanas traucējumu problēmu, mājsēdei bijusi postoša ietekme uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Dati liecina, ka 2015. - 2016. gadā Anglijas slimnīcās ēšanas traucējumu dēļ tika uzņemti 13 219 pacientu, bet 2020. - 2021. gadā jau ievērojami vairāk - 24 268, turklāt vislielākais pieaugums ir jauniešu vidū. Lielākā daļa slimnieku ir jaunas sievietes, taču arī jaunu vīriešu skaits ir ievērojami audzis – vairāk nekā dubultojies.

Anglijā daudzi ārsti nemaz nezina, ko iesākt ar anoreksijas slimniekiem. Tā, piemēram, 32 gadus vecajam Džeimsam Daunsam slimība attīstījās jau 15 gadu vecumā, taču pagāja gandrīz septiņi gadi, līdz viņš ieradās pie ēšanas traucējumu speciālista, jo tur, kur viņš agrāk dzīvoja, tādu nebija. Kad agrāk Džeimss nonāca parastās slimnīcās, darbinieki viņam atklāti teica, ka neviens nezina, kā viņam palīdzēt. “Es biju krīzē un nobijies, un, to visu dzirdot, manas bailes tikai palielinājās,” atzīst Džeimss. “Ārsti bija neziņā, un tas mani biedēja.”

Nepietiekami uzņemot uzturu, vairāku gadu laikā Džeimsa veselība periodiski pasliktinājās - viņš vairāk nekā 20 reizes tika ievietots slimnīcā. Visbiežāk tas bija saistīts ar bīstami zemu kālija līmeni vai sirdsdarbības traucējumiem. Veselības aprūpes speciālisti bieži vien nezināja, kā palīdzēt pacientam, vai arī nepievērsa pietiekamu lielu uzmanību viņa problēmai. “Man nevajadzēja līdz tam nonākt,” atzīst Džeimss. “Slimniekam ir nepieciešama informatīva palīdzība, nevis negatīva pieredze. Atveseļošanās ir saistīta ar apmācību un informētību, turklāt agrīna palīdzības saņemšana var novērst daudzu cilvēku nokļūšanu slimnīcā.”

Visnāvējošākais traucējums

Reizēm cilvēki ar ēšanas traucējumiem var šķist veseli, tāpēc, lai palīdzētu atpazīt riskam pakļautos, sagatavotajos norādījumos ietverti praktiski instrumenti un ārstniecības padomi ikvienam, sākot no medmāsām līdz fiziologiem, Neatliekamās palīdzības darbiniekiem, ģimenes ārstiem un dietologiem, kā arī aprūpētājiem un pacientiem.

Bērnu un jauniešu ēšanas traucējumu psihiatre Daša Nikolsa teic, ka tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās var piemeklēt jebkura vecuma un dzimuma cilvēkus, un tā nepavisam nav dzīvesveida izvēle. “Tie ir garīgās veselības traucējumi, un mums nevajadzētu par zemu novērtēt to smagumu. Lai gan anorexia nervosa bieži tiek saukta par visnāvējošāko garīgās veselības traucējumu, lielākā daļa nāves gadījumu ir novēršami ar agrīnu ārstēšanu un atbalstu.” Ārste uzsvēra, ka ar sagatavotajām rekomendācijām nepieciešams iepazīstināt visus veselības aprūpes speciālistus, lai beidzot apturētu ēšanas traucējumu epidēmiju.