Trešdiena, 22-Nov-2017, 8:23 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Projekts, kas, diemžēl, netika īstenots
Lai nevajadzētu gaidīt nāvi (diena.lv)

Cilvēkiem, kuri cieš no ēšanas traucējumiem, tiek izstrādāts projekts veselības aprūpes kompleksai uzlabošanai 

Pasaules praksē ēšanas traucējumu problēmas ir plaši pētītas un aprakstītas, anoreksijas un bulīmijas slimniekiem ir pieejamas dažādas ārstēšanas un terapijas metodes. Diemžēl Latvijā līdz šim kompleksas ārstēšanas un rehabilitācijas programmas ēšanas traucējumu pacientiem nav. Slimību ārstē atsevišķi profesionāļi. Pacientiem un viņu tuviniekiem ir divas ziņas: viena laba un otra ne tik laba. Labā vēsts ir tāda, ka tiek gatavota ārstniecības un rehabilitācijas programma jaunietēm, kas cieš no ēšanas traucējumiem. Ne tik labā - to sāks īstenot ne ātrāk kā pēc gada. 

Vēl neārstē kompleksi 

Zinātnieku pētījumi un mediķu praktiskie novērojumi ASV, Zviedrijā, Dānijā un Lietuvā pierāda, ka aptuveni 2% cilvēku ikvienā šajā valstī sirgst ar ēšanas traucējumiem. Pieaug bērnu skaits, kas slimo ar anoreksiju, un ārstiem arvien biežāk jāārstē pacienti, kuri nav sasnieguši pat 10 gadu vecumu. Slimo abu dzimumu pārstāvji - ēšanas traucējumi tiek konstatēti vienai no katrām 250 meitenēm un vienam no katriem 1000 zēniem. Starptautiskie pētījumi pierāda, ka 10% slimojošo ar anoreksiju vai bulīmiju mirst, ja slimība netiek ārstēta, bet, ja tā kļūst hroniska un ilgst 15- 20 gadus, mirstības iespējamība divkāršojas. Latvijā cilvēku skaits, kas slimo ar ēšanas traucējumiem, nav apzināts. Iespējams, daļa slimnieku vispār negriežas pēc palīdzības, jo visbiežāk ārstēšana notiek psihiatriskajās klīnikās, un tas atbaida. Turklāt, ja arī pacienti klīnikā iziet mēnesi vai divus ilgu ārstēšanās kursu, tad, atstājot klīniku, viņi paliek vieni cīņā ar savu kaiti, jo ārstniecības programma pārejas procesā no intensīvas ārstēšanās uz patstāvīgu dzīvi nav pieejama. Rezultātā slimība atgriežas pie saviem upuriem. Ārvalstu pieredze rāda, ka 36% anoreksijas un bulīmijas pacientu pat pēc it kā veiksmīgas cīņas ar slimību sastopas ar to atkal. 

Mācīsimies no lietuviešiem 

Socioloģe Sanita Vanaga, kas izstrādā projektu veselības aprūpes uzlabošanai ar ēšanas traucējumiem sirgstošām jaunietēm, stāsta, ka iecerētā programma tiks izstrādāta, izmantojot lietuviešu un norvēģu ārstniecības programmu idejas. Latvijas projekta veidošanas komanda jau apmeklējusi Lietuvas un Norvēģijas ārstniecības centrus, kuros ārstē jaunietes, kas sirgst ar anoreksiju un bulīmiju. Piemēram, Viļņā darbojas pašlaik Austrumeiropā vienīgais ēšanas traucējumu centrs Eating disorder center, kurā ārstējušās arī vairākas pacientes no Latvijas. Lietuvā esot ap 12 000 ar ēšanas traucējumiem sirgstošu sieviešu, 70% no šajā centrā ārstētām meitenēm ir pašnāvnieciskas tieksmes, bet 20% mēģinājušas vienu vai vairākas reizes izdarīt pašnāvību. Kopš 2001.gada Viļņas centra daudzprofila mediķu komanda īsteno kompleksu ārstniecības kursu, bet pēc izrakstīšanas no slimnīcas nodrošina pacientēm iespēju iziet psihoterapijas kursu. Sanita Vanaga stāsta, ka lietuviešu pieredze nenoliedzami būs Latvijas programmas pamatā. Kaimiņvalsts mediķu izveidotās programmas filozofija balstās uz atziņu, ka, lai atveseļotu, mediķiem - ģimenes ārstiem, ginekologam, endrokrinologam, psihologam, psihiatram, dietologam - jāsadarbojas katra pacienta ārstēšanā. Ikvienam pacientam Viļņā tiek sastādīts individuāls ārstēšanās plāns. Lietuviešu mediķu darbā būtiska arī ģimenes psiholoģisko problēmu apzināšana, jo ēšanas traucējumi liecina par dziļiem, neatrisinātiem sarežģījumiem pacientu dzīvē. Tikko slimnieks to apzinās un sāk risināt problēmas, mainās arī viņa attieksme pret ēšanu. 

Būs jāsastrādājas

 Latvijas projekta komandu vada Silvija Lejniece, Diplomātiskā servisa medicīnas centra direktore, un biedrības Sociālo inovāciju grupa valdes locekle, socioloģe Sanita Vanaga. "Galvenais, protams, ir ārstēšanas programma, bet būtisks būs arī profilakses darbs skolās, izskaidrojot jauniešiem anoreksijas un bulīmijas būtību un pazīmes, kas sākumā šķiet kā gluži nevainīgas diētas ievērošana," saka S.Vanaga. Socioloģe uzsver, ka ārstēšanas un rehabilitācijas programma turpināsies ārpus ārstniecības centra sienām. Vecākiem un ģimenes locekļiem tiks veidota attieksme un izpratne par slimību un pacientam nepieciešamo atbalstu. Latvijas ārsti, galvenokārt ģimenes ārsti, kas pirmie var pamanīt slimības pazīmes, kā arī ginekologi, endokrinologi, dietologi tikšot padziļināti iepazīstināti ar slimības izpausmēm un lūgti sniegt pacientiem nepieciešamo atbalstu. Informācija tiks sniegta arī pedagogiem un medicīnas personālam skolās, jo nepieciešama arī viņu izpratne un atbalsts gadījumos, kad nojaušams, ka skolēns ir saslimis ar anoreksiju vai bulīmiju. Tiks izveidota arī interneta mājaslapa slimniekiem un viņu tuviniekiem, kur uz jautājumiem atbildes sniegs kompetenti speciālisti. Ja Veselības ministrija un iespējamie finansētāji šo projektu atzīs par gana labi izstrādātu un atbalstīs, labākajā gadījumā ārstniecības centrs sāks darboties pēc gada. Kaut gan anoreksijas un bulīmijas piemeklētajiem to vajadzētu nekavējoties.
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (11-Sep-2013)
Skatījumu skaits: 725 | Atslēgvārdi: anoreksijas ārstēšana