Ēšanas traucējumi tiek definēti kā pārmērīgas uzmanības pievēršana sava ķermeņa svaram un formai, ko pavada neadekvāta, neregulāra vai haotiska barības uzņemšana.

Pieminot ēšanas traucējumus, vairums no mums vispirms iedomājas par anorexia nervosa - anoreksija (AN) vai bulimia nervosa - bulīmija (BN). Tomēr, kā liecina statistika, viena no izplatītākajām ēšanas traucējumu formām ir nevis iepriekšminētās, bet gan kompulsīvā pārēšanās (binge eating disorder).

Visas šīs saslimšanas ir ar ļoti augstu mirstības risku, galvenokārt šo slimību radīto komplikāciju dēļ. Ēšanas traucējumi ir mentāla saslimšana un ēdiens nav slimības cēlonis, bet sekas. Cēlonis līdz šim brīdim ir neskaidrs, ir daudz hipotēžu, kas izraisa šo saslimšanu - vide, ģimenes apstākļi, priekšlaicīga piedzimšana vai dzemdību traumas, ģenētiskie faktori. 

Šajā blogā apkopoju informāciju par ēšanas traucējumiem, iespējām ārstēties, ir plaša bibliotēka un norādes uz citām vietnēm tīmeklī, kas palīdzēs tiem, kas meklē ceļus ārstēties. Šīs slimības ir ārstējamas un, jo ātrāk tiek uzsākts ārstēšanās process, jo lielākas izredzes būt veselam.

Lai izdodas!

Kopumā populācijā ir 2–3% anoreksijas slimnieku. Lielākajā riska vecuma grupā starp 12–18 gadiem anoreksija var skart līdz pat 10%. Rīgas centra skolās tās ir aptuveni viena vai 2 meitenes no 15 klases meitenēm.

Anoreksijas diagnoze ir ļoti nopietna un ar ļoti sliktu prognozi. Mirstības līmenis atkarībā no anoreksijas pakāpes ir no 4%  līdz 30%. Jo augstāka anoreksijas pakāpe, jo augstāks mirstības procents. Pie otrās trešās anoreksijas pakāpes nomirst katrs trešais pacients. Un nomirst tā, kā mirst veci cilvēki, — miegā, apstājas sirds, vienkārši izdziest.

Ļoti labs materiāls izpratnei par to, kas ir kas un ko darīt: EATING DISORDERS

Kirsti Akkerman: eating disorders: nature, risk factors, etiology.

Lekcija par ēšanas traucējumiem un to ārstēšanu.

Video Kirsti Akkerman.

Marina Loseviča, Psihiatre, LU Medicīnas fakultātes lektore, žurnāls "Ārsts".

Pašgribētā badošanās jeb neirogēnā anoreksija ir psihiska slimība ar visaugstāko mirstību (5–20%) un visvienkāršāko diagnostiku. Diagnoze ir skaidra, ja pacienta ķermeņa svars ir pazemināts par vismaz 15% no normāla svara – ķermeņa masas indekss ir 17,5 vai zemāks – un tam nav cits iemesls.

Badošanās dēļ atrofējas un sarūk sirds, smadzenes, aknas, zarnas, nieres un muskuļi. Tieši badošanās dēļ rodas sirds ritma traucējumi, virsnieru mazspēja, bet pēc tam izzūd tievo zarnu skropstiņepitēlijs, un barības uzsūkšanās vairs vispār nenotiek. Nāves risks ir 10–18 reižu augstāks nekā vidēji populācijā.

Tieši no badošanās sekām bojā iet puse no pacientiem, vēl 20% nomirst, veicot pašnāvību. Pārējos, kam ir zudusi jebkāda pretošanās spēja slimībām, nogalina pievienojusies infekcija, piemēram, tuberkuloze.

While we still have a long way to go in terms of understanding Eating disorders, I believe we have progressed.

Many of us get that “Eating disorders aren’t about food or weight” because it’s the number one phrase that gets shouted from the rooftops by Eating disorder sufferers & Eating disorder support organisations (for good reason) it was/is such a damaging misconception. But what many people still don’t understand, is what they ARE actually about. 

I feel like people avoid talking about what Eating disorders are about because they are SO complex, there are often many, many layers, an accumulation of different factors. It gets complicated. The most common phrase I hear…“I know that Eating disorders aren’t about food or weight…it’s about control.” Yeah. Often this is the case, the desire for control is hugely common but it’s a terribly over simplified explanation. The reasons behind the disorder are as individual as the sufferer him/herself, so it’s risky territory listing possible causes…But I’m writing this in the hope that it helps to broaden understanding of this illness and to shed some light into some of the darker, less spoken about underlying issues.

Pirmkārt, ārstēšanās iespēja, protams, ir jāatrod pašam. Pašam jāsazinās, jābrauc uz konsultācijām, pašam visu jāsarunā. Ja ir izdevies iestāties rindā, jāsagaida admission time un jādodas uz slimnīcu. Jāmaksā būs par visu pašam. Izmaksas Baltijas valstīs nav ļoti augstas, bet ar 800 līdz 1000 EUR nedēļā ir jārēķinās.

Kas notiek ar slima bērna mammu, kāpēc mammas atsakās no saviem bērniem, kāpēc vēršas pie šarlatāniem, kāpēc, mēģinot palīdzēt saviem bērniem, patiesībā bieži kaitē viņiem.

Raksts par māmiņām, kam bērni slimo ar bērnu cerebrālo trieku, bet ne jau slimības diagnoze ir būtiska, bērns ir slims. Zemāk tulkoti izvilkumi no V. Paņuskina raksta, kas palīdzēs saprast, ko un kāpēc jūs jūtat un domājat tā, kā jūtat un domājat.