Trešdiena, 22-Nov-2017, 8:09 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter

ANOREXIA NERVOSA. Diagnozes kods F 50.0

Apzināta ķermeņa masas samazināšana un uzturēšana zem fizioloģiskās normas.
Formas: ierobežojošā un bulīmiskā.
Klīnika:
1) apzināta svara pazemināšana un uzturēšana >15% zem normas,
2) atteikšanās no ogļhidrātiem bagāta uztura,
3) pārliecība” par ķermeņa nesamērīgiem izmēriem,
4) pastāvīga cīņa ar bada sajūtu, manipulācijas ar ēdienu,
5) amenoreja un sekundāri endokrinoloģiski traucējumi.

Sastopamība:
0,4-1% pusaudžiem,
sākums 10 - 30 g.vec. 
mirstība 15-20%


Anoreksija ir tīši izraisīts badošanās stāvoklis. Visbiežāk saslimst 14–18 gadus jaunas meitenes, kuru profesija vai vaļasprieks prasa slaidu ķermeni kā, piemēram, dejotājas, vingrotājas, balerīnas un modeles. Saslimušo sieviešu un vīriešu attiecība ir aptuveni 10:1. Ar anoreksiju saslimušajiem bieži ir raksturīga atturība savu emociju izpaušanā, noslēgts raksturs, priekšzīmīga uzvedība. Viņi gūst panākumus kā skolā, tā darbā. Bieži viņi ir uzauguši prasīgās, mērķtiecīgās un uz panākumiem orientētās ģimenēs. Anorektiķiem ir raksturīga sevis vērtēšana tikai uz ķermeņa svara un figūras pamata – jo labāk spēj kontrolēt savu svaru, jo vairāk sevi uzskata par labāk un augstāk vērtējamu. Anorektiķiem ir raksturīga savu domu koncentrēšana uz pārtiku, garastāvokļa maiņas, uzbudināmība, koncentrēšanās grūtības, kūtrums, atraisītības trūkums publikas uzmanības priekšā. Anoreksija bieži var mīties ar bulīmiju, kad pēc ilgstošas badošanās notiek tā saucamās rijības periods, kas beidzas ar apēstās pārtikas izvemšanu. 


Anoreksijas pazīmes ir: 

 

  1. ķermeņa svara turēšana 15–25 % zem minimālās normas, kas paredzēta atbilstošajam vecumam un garumam; 
  2. spēcīgas bailes pieņemties svarā pat tad, ja svars ir nepietiekams; tas, kurš cieš no šiem traucējumiem, jūtas resns pat tad, kad ir badojies; 
  3. cilvēks sevi pieradina ēst ārkārtīgi maz un vieglu ēdienu vai arī atsakās no ēšanas; 
  4. domāšana, garastāvoklis un sociālā dzīve kļūst norobežota, garastāvokļa maiņas kļūst biežākas; 
  5. attiecībā uz sievietēm būtisks simptoms ir vismaz trīs menstruālo ciklu iztrūkums pēc kārtas; 
  6. pierunāšana, prēmijas un draudi nepalīdz pat tad, ja persona pati apsola beigt badošanos. 

 

 

Anoreksija organismā var izraisīt ļoti nopietnas izmaiņas. Ja ēdiens netiek uzņemts pietiekami ilgi, tas var izraisīt gremošanas orgānu regresu – samazinās gremošanas sulu izdalīšanās, palēninās sagremošana, pasliktinās barības vielu uzsūkšanās. Barības vielu trūkuma dēļ tiek traucēta visa organisma attīstība, kā arī hormonālās sistēmas, nervu sistēmas u.c. orgānu darbs.


Anoreksijas fāzes

1.fāze

Kamēr vēl anoreksijai nav jūtamu tālākminēto seku un badošanās nav ieilgusi, tikmēr var uzskatīt, ka slimniece atrodas pirmajā tās fāzē. Šajā stadijā vēl ir cerības pārtraukt anoreksiju bez nopietniem veselības traucējumiem un mediķu iejaukšanos. Tāpēc ir ļoti būtiski tuviniekiem pēc iespējas ātrāk pamanīt pirmos simptomus un palīdzēt. Vajag runāt, uzklausīt, atjaunot kopīgus ģimenes ēšanas paradumus, tikai to visu ir jādara ļoti saudzīgi un bez pārmetumiem un nonicinājuma, kā arī nopietni un bez jokiem.

2.fāze

izbeidzas menstruācijas,

hormonāli traucējumi (apmatojums uz sejas, balss pazemināšanās..)

asinsrites samazināšanās rokās un kājās, to salšana,

krītas koncentrēšanās spējas,

pastāvīgs nespēks,

traucēts miegs,

aizcietējumi,

trausli lūstoši kauli, nagi un mati.

Ja situāciju nav iespējams uzlabot mājas apstākļos, tad šajā stadijā slimnieci ievieto slimnīcā. Stāvokli vēl var vērst uz labo pusi.

3. fāze

pacienta svars nokrītas līdz pat 30kg.

paaugstināta jutība pret infekcijām,

organisms izlieto pēdējās enerģijas rezerves,

apātija,depresija,

daļa pacientu pēdējā stadijā izdara pašnāvību,

10%gadījumu iestājas nāve.

Šajā fāzē pacientu noteikti hospitalizē. Ja saslimusī persona vēl atsakās ēst, ir nepieciešama intravenozā asins un barības vielu ievadīšana.


Teksts tulkots no http://www.valgymosutrikimai.lt

Anoreksijas agrīnās pazīmes

 

  1. Jūs ievērosiet, ka jūsu meita samazina svaru. Lai to slēptu, viņa var sākt valkāt pārāk lielu apģērbu.
  2. Jūsu meita meklē veidus, kā izvairīties ēst kopā ar ģimeni. Viņa var teikt, ka viņas ēšanas laiks nesakrīt ar ģimenē pieņemto, vai ka viņa ir veģetāriete, vai ka viņas ēšanas paradumi ir citādi.
  3. Ja viņa ēd kopā ar ģimeni, ievērosiet, ka viņas šķīvis ir piepildīts ar dāzeņiem vai augļiem un tajā ir maz ogļhidrātus un taukus saturošu produktu.
  4. Meita var kļūt ļoti aktīva un pastiprināti sākt nodarboties ar sportu. Tā vietā, lai kopā ar ģimeni paskatītos TV, viņa mācās vai sporto.
  5. Jūsu meita var sākt dzert daudz kafiju vai diētisko kolu.
  6. Ievērosiet izmaiņas noskaņojumā. Tās bieži ir skumjas/raudāšana, viņa kļūst pārāk jūtīga, aizkaitināma, nemierīga, neiecietīga.
  7. Meita var sākt ierauties sevī. Norobežoties no draugiem, ģimenes pasākumiem.
  8. Viņa var sākt pārēsties. No ledusskapja sāk pazust liels pārtikas daudzums, guļamistabā parādās tukši ēdiena iepakojumi.
  9. Jūsu meita var sākt vemt. Par to liecinās specifiskā smaka vai traipi vannas istabā.
  10. Var parādīties tukšas narkotiku paciņas vai arī jūsu meita var pārāk bieži sākt apmeklēt aptieku.
  11. Ievērosiet, ka jūsu meita ļoti bieži uzturas vannas istabā. Gan tūlīt pēc ēšanas, gan vairākas reizes naktī.

 


Ko darīt, ja es uzzinu, ka manam bērnam ir anoreksija?

Vispirms jāiegūst visu iespējamo informāciju par šo saslimšanu. Anoreksijas ārstēšana prasa daudz prasmju, apmācības un pieredzi. Jums jāiemācās „neko nedarīt”, nevis atrisināt visu ātri un viegli. Jo sevišķi grūti tas ir rīcības cilvēkiem, kas ieraduši risināt problēmas. Sāciet ar jautājumu „Kas anoreksijā ir labs un kas slikts”. Pēc tam, kad uzdodat jautājumu, būs svarīgi ne tikai uzmanīgi klausīties, kas ir grūts uzdevums daudzās ģimenēs, bet arī saprast dzirdēto.


Daži padomi, lai veicinātu sarunu

 

  1. Atrodiet klusu, komfortablu vidi un pārliecinieties, ka jūs neviens netraucēs.
  2. Sēdiet blakus viens otram nelielā leņķī, par cik jūs esat aktīvs klausītājs, lai jūs vienmēr redzat meitas seju un viņas ķermeņa valodu, lai varat ievērot neverbālos signālus. Runātājs jutīsies ērti, ja varēs skatīties uz jums vai vidi apkārt.
  3. Nebaidieties klusēt, ja jūs domājat par dzirdēto. Klusums šajā gadījumā var būt zelta vērts.
  4. Pārliecinieties, ka esat sapratis teikto. Mēģiniet pārfrāzēt vai atkārtot dzirdēto, citiem vārdiem pasakiet to, ko jūs dzirdējāt vai sapratāt. Tas ļaus runātājam turpināt sarunu un precizēt savu teikto.
  5. Ja iespējams, mēģiniet saprast emocijas, kas slēpjas aiz pateiktā. Varbūt tās ir skumjas, bailes vai dusmas. Aprakstīt emocijas, ko jūs redzat. Iespējams, ka to ir daudz un tas būs vēl mulsinošāk.
  6. Mērķis ir panākt jēgpilnu sarunu.
  7. Mēģiniet apkopot to, ko jūs esat dzirdējis ar to, ko jūs domājat un pārbaudiet, vai esat sapratis dzirdēto.
  8. Iespējams, ka jūsu meita domā, ka izmaiņas ir neiespējamas. Varbūt, ka meita domā, ka vieglāk ir samierināties ar slimību nekā dzīvot dzīvi bez anoreksijas.
  9. Centieties saprast savu bērnu un panākt, ka dzird abas puses.
  10. Pakāpeniski jums būs iespēja domāt par to, kā sasniegt anoreksijas radītās priekšrocības alternatīvos veidos.
  11. Jūs varat domāt par alternatīvām, kā risināt situāciju vieglāk.

 

10 un 11 punktu jūs varat sasniegt, ja jūs pilnībā izprotat situāciju. Nav divu identisku ģimeņu, ir ļoti daudz dažādu ceļu, ka dzīvot kopā.


Kā palīdzēt slimam bērnam

 

  • Ja jūsu bērna svars ir pārāk zems, uzticiet ārstiem bērna svara pieaugumu. Nav nepieciešamas ārkārtējas kulinārijas prasmes. Jūsu bērns va ēst visu to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi. Pārliecinieties, ka jūsu bērns ēd pietiekami daudzveidīgu pārtiku un pēc ēšanas, piemēram, atguļas, lai neizvemtu apēsto.
  • Neaprobežojieties tikai ar pārtiku un svaru. Pārrunājiet attiecības. Bieži vien cilvēks ir ģimenē aizmirsts un saņem mazāk uzmanības kā citi. Ir svarīgi uztvert slimnieka jūtas, arī tad, ja tās ir, piemēram, dusmas. Ēšanas traucējumi parasti ir sauciens pēc palīdzības. Slimniekam ir svarīgi zināt, ka ģimene bažījas par viņu. Tomēr viņš nav gatavs par to runāt. Runājiet tad, kad saslimušais ir gatavs runāt, nevis tad, kad jūs to gribat.
  • Neļaujiet, lai saslimušais traucē normālu ģimenes dzīvi. Cik tālu tas ir iespējams, ģimenei jāturpina normālu dzīvi.
  • Neļaujiet slimajam iepirkties, gatavot maltīti vai gatavot citiem ģimenes locekļiem. Neļaujiet slimnieka ēšanas paradumiem ietekmēt citus ģimenes locekļus. Gatavojiet ēdienu ģimenei arī tad, ja slimais atsakās ēst. Šo problēmu ieteicams apspriest ar speciālistu.
  • Nosakiet saprātīgas, bet stingras robežas. Piemēram, neļaujiet neēst vakariņas, ēst tikai dažus pārtikas produktus un tā tālāk.
  • Mudiniet ģimenes locekļus izrādīt savstrpēju cieņu un mīlestību. Ēšanas traucējumu cēlonis bieži ir zems pašvērtējums. Nevainojiet saslimušo, ka viņš ir radījis neērtības visai ģimenei.
  • Izvairieties no cīņas sarežģījumu gadījumā. Meklējiet alternatīvus veidus, kā risināt problēmas.
  • Paturiet prātā, ka nav ātru risinājumu. Slimnieks ir ļoti mainījies. Tas prasa laiku. Esiet pacietīgi.
  • Nepieļaujiet, ka slimnieks pieņem lēmumus par pārtiku, uzturu u.t.t. Tas ir jautājums, kas jāapspriež ar speciālistu.
  • Izvairieties runāt par pacienta izskatu, par cik slimnieks visu laiku koncentrējas uz to. Pat nevainīgi komentāri liek slimniekam uzmācīgi koncentrēties uz savu ķermeņa tēlu.
  • Atcerieties, ka slimniekam ir jāmainās un to izdarīt var tikai viņš pats. Tavs uzdevums ir sniegt informāciju, atbalstu un palīdzību, atrast un novērtēt alternatīvas.
  • Ģimenes locekļiem būs jāmaina savu izturēšanos, jāsatiekas ar speciālistiem un citādi jāpalīdz pārvarēt slimību. Neveiciet ārsta lomu. Dariet tikai to, ko spējat. Saudzējiet sevi, jo jums vajadzēs daudz spēka, lai palīdzētu saslimušajam ģimenes loceklim. 
 

Kā anoreksija ietekmē cilvēka ķermeni?
 
Ja cilvēkam ir anoreksija, ķermenis nesaņem no pārtikas nepieciešamās uzturvielas un tas postoši ietekmē visas orgānu sistēmas. 
 
Anorexia_body

Iespējamās anoreksijas komplikācijas (uzturam.lv)
 
Vispārējas izmaiņas: vājums, apātija, malnutrīcija.
 
Sejas un mutes dobuma izmaiņas: angulāra heloze, zobu emaljas erozija, zobu kariess, pieauss dziedzera palielināšanās, zobu pārlieks jūtīgums, lūpu kaktiņu sprēgāšana, kserostomija, gingivīts, aukslēju traumas.
 
Kardiovaskulāras izmaiņas: sinusa bradikardija, iespējama vagālā hipertonusa dēļ, kas samazina ventrikulu sienas biezumu, samazina miokarda kontraktilitāti,  retāk paātrināta sirdsdarbība, hipotensija, bieži mazāk kā 90/60 mmHg , dehidratācijas ar sekojošu hipovolēmiju un samazināti sirds dobumi, elpas trūkums, sāpes krūtīs, ekstremitāšu salšana, EKG pārmaiņas: zema voltāža, pagarināts Q, pagarināts QT intervāls, samazināta QRS amplitūda, pagarināts QRS intervāls, nespecifiskas ST segmenta izmaiņas, ST depresija, T zoba inversija, zoba izmaiņas, ventrikulāras aritmijas, elektrolītu traucējumu, tādas kā hipokaliēmijas, hipomagnizēmijas un mainīgas skābju –bāzu balanca dēļ. Bieži laksatīvo un diurētiķu dēļ, kardiomiopātija, mitrālā vārstuļa prolapss, kas ir 28-80 % anoreksijas pacientu, rodas dēļ samazināta kreisā ventrikuļa kambara dimensijas un masas, bez substances pārmaiņām. Mitrālo vārstuļu prolapss var tikt inducēts arī centrālās neiroregulatorās disfunkcijas dēļ, tā var tikt uzturēta citas psihiatriskas slimības dēļ: fobijas, panika, neirozes un pacientiem ar neiroveģitatīvu disfunkciju. sirds mazspēja var attīstīties termināli anoreksijas pacientiem un arī dažreiz  pie ēšanas atsākšanas, cēlonis nav skaidrs, bet ātra glikozes bagātīga maltīte var inducēt miokarda rezervju izsīkšanu. Var būt pēkšņa nāve. Letāla kardiomiopātija var būt pēc ipekakuānu pārdozēšanas, jo emetīns inducē negatīvu inotropo efektu.
 
Kuņģa un zarnu trakta izmaiņas: vairāk skar anoreksijas pacientus mazāk bulīmijas pacientus. Meteorisms, sāpes vēderā, saistītas ar kairinātās zarnas sindromu vai gastroparēzi, samazināta vai palielināta apetīte,  novājināta garša, barības vada trauma un/vai disfunkcija, eozofagīts, erozijas, čūlas,  aizkavēta kuņģa iztukšošanās,  kuņģa tilpums ir normāls vai samazināts, kuņģa muskulatūra ir atrofējusies un atoniska, lēna kuņģa tukšošanās, kuņģa pilnuma sajūta, kuņģa erozijas, gastrīts, duodena un jejunum dilatācija, peptiskas čūlas, kuņģa izplešanās, malabsorbcija, duodena dilatācija, pankreatīts, hepatīts, novēlots gastrīts, palēnināta zarnu darbība, aizcietējumi, īpaši lietojot laksatīvos līdzekļus, zarnu ievainojums vairāk attīstās pēc laksatīvo līdzekļu lietošanas, rodas hroniski aizcietējumi ar iekaisuma pazīmēm, zarnu sieniņas atoniju un dilatāciju un pēc caurejas zarnu, kas ir tieva, atrofējusies un ar superficiālām čūlām gļotādā, retencijas cistu un mononukleāro infiltrāciju submukozā. Iespējama arī išēmiska nekroze segmentāli ileumā un cekumā, kas rodas nabadzīgās asinsapgādes dēļ, kas rodas malnutrīcijas un dehidartācijas rezultātā. Var būt rektāls prolapss gan pie anoreksijas, gan bulīmijas, saistīts ar vēdera aizcietējumiem, laksatīvo līdzekļu lietošanu un vai intraabdominālā spiediena pieaugumu vemšanas izraisīšanas rezultātā,  var attīstīties arī glikozes tolerances traucējumi, samazinās proteīni, Cinka deficīts, traucēta temperatūras regulācija. Ultrastruktūras pētīšana atklāj multiplas un difūzas šūnu pārmaiņas zarnu epitēlijā, Švāna šūnās un nervu pinumā. Mikrobārkstiņas ir  reducētas, funkcionālie izmeklējumi atklāj samazinātu hilozes ekskrēciju, zarnu atrofijas un dismolitātes dēļ. Aknu funkciju traucējumi netiek izvirzīti priekšplānā, pie badošanās var būt hepatomegālija, palielināta LDH( laktātdehidrogenāze), seruma glutamīn piruvāt transamināze, alkalīna fosfāts un samazināts holīnēsterāzes, plazmas proteīni. Histoloģiski sastopama difūza steatoze, kas izvēršas par cirozi. Aizkuņģa dziedzera morfoloģiski ir atrofija un samazināti acinusi un zimogēnu granulas, palielinās fibrozās intersticiālās šūnas, pankreas vadu cistiska dilatācija un difūza kalcifikācija. Funkcionāli samazinās pankreasa enzīmu sekrēcija un proteīnu sintēze. Paaugstinās serumā amilāze un elastāze-1- specifisks rādītājs par aizkuņģa dziedzera bojājumu. Var būt pankreatīts. Amilāzes līmenis korelē ar vemšanas biežumu. Pankreatīti saistīti ar duodenālo stāzi ,kas seko duedeno-pankreātiskam refluksam.
 
Endokrīnās un metaboliskās izmaiņas: hipokaliēmija, hiponatriēmija, hipohlorēmija, hipoglikēmija, eitireoīda struma, hiperkortizolisms, amenoreja, aizkavēta attīstība un augšana, osteoporoze/osteopēnija.
 
Nieru komplikācijas: vairāk kā 70% skar anoreksijas un mazāk bulīmijas pacientus. Glomerulārās filtrācijas normas un koncentrācijas pārmaiņas, palielinās asinīs urea, tūska, hipokaliēmijas nefropātija, hroniska diurētiķu un laksatīvo līdzekļu saindēšanās, kas var sekot ar hronisku nieru mazspēju ar poliūriju, polidipsiju un palielinātu kreatinīna līmeni asinīs, augsts urīnskābju līmenis serumā un kreatinīns un paredz sliktu iznākumu anoreksijai,  piūrija, hematūrija, proteinūrija. palielināts risks urolitiāzei, hroniska dehidratācija, nierakmeņi, akūta un hroniska nieru mazspēja, antidiurētiskā hormona sekrēcijas diskontrole, nefropātija.
 
Muskulatūras sistēma:  anoreksijas pacientiem ir ģeneralizēti atrofēta muskulatūra, un tā kļūst hipotoniska. Biopsijas atklāj, ka ir primāra miopātija.  Elektromiogrāfijas studijas atklāj palielinātu polifāzisku potenciālu paralēli ar palielinātu palzmas kreatīna fosfokināzes koncentrāciju. Iespējamie iemesli miopatijām ir samazināts totālā kālija daudzums un kaloritāte un proteīnu deficīts kopā ar palielinātu fizisko aktivitāti. Pie bulīmijas nekonstatē muskulatūras bojājumus.
 
Skeleta sistēmas pārveidošana: Pacienti ar agrīni- prepubertātē konstatētu anoreksiju tendēti uz mazāku augumu nekā viņu vienaudžiem. Kaulu pieaugums un nobriešana raksturīga pusaudžiem ir ģeneralizēti retardēta, un kaulu nobriešana tiek pārtraukta aktīvas slimības fāzes laikā. Bieži pie anoreksijas ir osteoporoze ar samazinātu kaulu pīķa masu, palielinātu minerālvielu densititāti, palielinātu totālo ķermeņa minerālvielu sastāvu un patoloģiski lūzumi. Primārs izmaiņu cēlonis nav pilnībā klasificēts; uzskata ka kombinējoties malnutrīcijai, estrogēnu deficītam, pārmērīgai kortizola sekrēcijai un insulīnam līdzīgā  augšanas faktora-I deficītam rodas šīs izmaiņas. Kaulu biopsija anoreksijas pacientiem nerāda hiperparatireoidismu vai osteomalāciju. Hiperkortizolisms pie anoreksijas nervoza ir svarīgs etioloģisks faktors osteopēnijas attīstībā, tā inhibē kaulu formēšanos. Neadekvāta skeleta noformēšanās pubertātē var būt osteoporozes bāze vairāk nekā skeleta priekšlaicīga involūcija.
 
Reproduktīvās sistēmas komplikācijas: neauglība, zems jaundzimušā svars.
 
Plaušu komplikācijas: spontāns pneimotorakss, pneimomediastinum: pacienti sūdzas par īsu elpu, pleirītiskām sāpēm krūtīs, saasinās pie dziļas ieelpas vai klepošanas,  izplatās uz kaklu, muguru vai pleciem, proces attīstās, kad ātri palielinās intraalveolārais spiediens alveolāra ruptūra un gaisa izplatīšanās perivaskulāri un mediastīnumā un subkutāni. Subkutānu emfizēmu var palpēt un dzirdama krušķēšana ādā virs krūšu kaula, un dzirdama arī virs perikarda.
 
Segaudu izmaiņas: Sausa āda un mati, trausli mati , skropstas, nagi, matu, skropstu izkrišana, smalks, sīks ķermeņa apmatojums, distrofiska, dzeltenīga, kas ir hiperkarotinēmijas dēļ, neveselīga ādas nokrāsa, uz roku dorsālām virsmām redzami nobrāzumi, kas rodas inducējot vemšanu ( Rusela zīmes), var būt īpaši uz metacarpo-phalangiālajām virsmām, var būt virspusēji, bet var progresēt arī par hiperpigmentāciju, kas jau ir slimības vēlīnajā fāzē. Var būt lēna brūču dzīšana, seborejiskais dermatīts un akne vulgare, subkutāna kakla emfizēma aprakstīta pacientiem, kuri izraisa vemšanu, tā var būt asociēta ar spontānu pneimomediastinītu.
 
Acu bojājumi: katarakta, sakarā ar ilgstošu badošanos, anēmiju, hronisku diareju, hipokaliēmiju
 
Neiroloģiskās komplikācijas: perifērās neiropātijas, smadzeņu vēderiņu paplašināšanās, miega deficīts.
 
Hematoloģiskās komplikācijas: anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, citokīnu funkcijas traucējumi.
 
Elektrolītu izmaiņas: dehidratācija, perifēras tūskas, zems sāļu līmenis, hipokaliēmija, hipohloremija, metabola alkaloze, hipomagniēmija, hipofosfatēmija.