Trešdiena, 22-Nov-2017, 8:13 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Pusaudžu depresija
KĀ PAZĪT DEPRESĪVU BĒRNU? 

Depresijas izpausmes bērniem un pieaugušajiem mēdz atšķirties. Depresīvi pieaugušie jūtas un izskatās bēdīgi, nomākti, lēnīgi. Vienlaikus depresīvs pusaudzis var būt ātri aizkaitināms, dusmīgs, dumpīgs, izaicinošs, bēgt no mājām, no skolas, iesaistīties riskantās darbībās, nodoties alkoholam, narkotikām. Šādas uzvedības problēmas ne vienmēr saistās ar depresiju, taču daudzos gadījumos tieši šāda uzvedība netieši norāda uz fonā esošu depresiju. 

Tā kā depresija ir ļoti sarežģīta un var izpausties daudzveidīgi, ir svarīgi būt uzmanīgiem pret visām iespējamām depresijas izpausmēm: 

Garastāvokļa izmaiņas 

Pusaudzis ir bēdīgs, nelaimīgs, nomākts. Viņš izskatās garlaikots, vienaldzīgs, apātisks, saīdzis, sliktā noskaņojumā, neapmierināts ar dzīvi. Neizrāda interesi par to,kas patika agrāk. Var izskatīties noguris. Var būt arī paaugstināta uzbudināmība, trauksme un bezcerība. 

Zems pašvērtējums 

Pusaudzis uzskata sevi par neveiksminieku, neglīteni, apkārtējo nepieņemtu, pat tad, ja fakti liecina par pretējo. Raksturīgās izpausmes: 

- fiziski – sakumpusi poza, novērsts acu skatiens, nevērība pret savu izskatu, 
- verbāli – pašnoliedzoši izteikumi, negatīvas vai kritiskas piezīmes par sevi, 
- akadēmiski – necenšas, neizrāda interesi vai prieku par darbu, par paveikto, 
- sociāli – noraidoša attieksme pret sadarbību ar klasesbiedriem, intereses zudums par savu ietekmi uz citiem. 

Izteikta pasivitāte, ierastās enerģijas zudums 

Zūd interese par iepriekš darīto, īpaši par aktīvu darbību. Izvairās no draugiem. Jūtas noguris, bieži izskatās saīdzis. 

Negadījumi 

Reizēm arī bieži negadījumi, kas notiek ar pusaudzi, var brīdināt par iespējamo 
depresiju. 

Runas par pašnāvību vai rīcība 

Depresīviem cilvēkiem jebkurā vecumā raksturīgas domas par pašnāvību, reizēm šīs domas izsakot vārdos "labāk es būtu miris!” u.tml. Nekad neignorējiet šādus izteikumus! 

Uzbudinājums un pārmērīga aktivitāte 

Pusaudzis savus iekšējos pārdzīvojumus, nemieru izrāda ar hiperaktivitāti. Viņš ir nervozs, izjūt trauksmi, uzbudinājumu. 

Sociāli nepieņemama uzvedība 

Kauslīgums, izaicinoša uzvedība, agresivitāte, konfliktēšana, pārgalvība, iesaistīšanās riskantās, bīstamās aktivitātēs, bēgšanas mēģinājumi no mājām, no skolas, zādzības, narkotiku lietošana. 

Traucēti sociālie kontakti 

Pusaudzis ir ierāvies sevī, meklē vietu, kur būt vienatnē, uzrunāts atbild klusi vai ļoti īsi, vai arī neatbild nemaz. Raksturīga pārmērīga atkarība no skolotāja vai arī nevērīga, vienaldzīga vai pat izaicinoša izturēšanās. 

Mācību problēmas 

Pēkšņa sekmju pasliktināšanās, intereses mazināšanās vai pat zudums, pazemināta mācību motivācija. Parādās izklaidība, neuzmanība, nespēja koncentrēties mācībām klasē, kas izpaužas kā aizsapņošanās, klasesbiedru vērošana vai traucēšana; nepabeidz uzdoto klases vai mājas darbus. 
 
Uzvedības izmaiņu pēkšņums

Skolnieks, kas mācījies labi, pēkšņi sāk bēgt no stundām; nosvērts, komunikabls bērns pēkšņi kļūst dumpīgs, dusmīgs, pārgalvīgs; pusaudzis ar aizrautīgām interesēm pēkšņi tās zaudē. 

Uzvedības izmaiņas, kas saistītas ar pusaudžu attīstību, ir daudz pakāpeniskākas,mazāk intensīvas un nevienmērīgākas nekā depresīva bērna uzvedības izmaiņas.
 
Ēstgribas traucējumi 

Pusaudzim ir zudusi vai pārlieku pieaugusi apetīte. 

Miega traucējumi
 
Raksturīga pārmērīga miegainība vai grūtības iemigt, saraustīts miegs ar vairākkārtēju pamošanos.
 
Psihosomatiskas sūdzības
 
Sūdzas par dažādām fiziskām kaitēm, galvassāpēm, vēdera sāpēm, sāpēm muguras lejasdaļā, paaugstinātu jūtīgumu pret sāpēm un vispārēju nomāktību, nogurumu, taču mediķi objektīvu apstiprinājumu tām neatklāj. 
 
KĀPĒC TĀ NOTIEK?
 
Visbiežāk pusaudžu depresijas pamatā ir: sarežģījumi, nozīmīgas pārmaiņas un zaudējumi ģimenē, skolā, vienaudžu grupā un ar tiem saistītie negatīvie pārdzīvojumi. Tās var būt dažādas nozīmīgas pārmaiņas ģimenē: attiecību krīzes, bezdarbs, finansiālas grūtības, kāda ģimenes locekļa slimība, tuva cilvēka nāve, arī mīļa dzīvnieka nāve vai pazušana, atšķirtība no tuva cilvēka. Ja ģimenē ir fiziska, emocionāla, seksuāla vardarbība, ja ir pārmērīga aprūpe, ja pusaudzis izjūt vecāku intereses trūkumu, ja pārāk agri pusaudzim liek būt patstāvīgam un neatkarīgam, ja izvirza pārlieku augstas prasības. Ja kādam no vecākiem ir depresija, kas savā ziņā var būt ģenētiski noteikta, taču liela nozīme ir tam, ka šādi vecāki ir emocionāli nepieejami, kas rada neefektīvu vecāku – bērnu mijiedarbību un arī konfliktus. Grūtības attiecībās ar vienaudžiem – strīdi, apcelšana, izstumšana no kolektīva. Ierasto spēju zaudējums pēc dažādām slimībām un traumām. Depresija var iestāties arī no pārmērīgas pārslodzes. Depresijai var rasties arī, apzinoties sevi kā izteikti atšķirīgu salīdzinājumā ar pārējiem. Piemēram, ja bērnam ir kādi redzami fiziski vai garīgi defekti, ja bērns krasi atšķiras no pārējiem klases (vai kāda cita viņam nozīmīga vienaudžu kolektīva) bērniem, arī ja pusaudzim vērojama atšķirīgas seksuālās orientācijas iezīmes (paši jūtās atšķirīgi un ir citu atraidīti). 
 
KO DARĪT? 
 
Kā palīdzēt depresīvam pusaudzim? Vispirms jāatceras, ka viens ir tas, ko redzam un jūtam mēs, pavisam cits – kā jūtas un ko domā pusaudzis. Depresijas gadījumos bieži vien šīs divas puses pasauli un sevi tajā saredz visai atšķirīgi. Tāpēc nepietiek ar to, ka es redzu – kaut kas nav kārtībā. Lai izprastu, kas tieši nav kārtībā, ir jāaprunājas. Depresīvie bērni parasti izvairās apspriest savas problēmas, taču to slēpšana palielina viņu ievainojamību. Ja pusaudzis ir gatavs jums uzticēties, klausieties uzmanīgi viņa teiktajā. Nekas nesanāks, ja jūs viņu pārtrauksiet, vērtēsiet un apstrīdēsiet. Necentieties arī uzreiz enerģiski ķerties klāt problēmai un risināt to, kamēr neesat uzklausījis visu, ko bērns ir vēlējies pateikt, un kamēr neesat uzzinājis, kādu palīdzību šis bērns sagaida un ir gatavs pieņemt tieši no jums. 
 
Pieeju īsi varētu raksturot ar vārdiem – uzklausīt, sarunāties, mudināt uz darbību, uzmundrināt un atbalstīt.


Avots: http://www.vpg.edu.lv/uploads/Pusaud%C5%BEu%20depresija-1.pdf
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (28-Nov-2013)
Skatījumu skaits: 1056