Ceturtdiena, 21-Sep-2017, 3:29 AM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Psihologs, psihoterapeits, psihiatrs - kas viņi tādi ir?
Ja mēs kaut ko ļoti nosodām, dzīve mēdz piespēlēt situācijas, kurās tā vaigu vaigā mūs saliek ar to, par ko esam vīpsnājušas, vai izjutušas nepatiku. Līdzīgi ir ar vēršanos pēc palīdzības pie speciālistiem, kuru darbības sfēras 
nosaukums sākas ar vārdu „psih...”  - psihologs, psihoterapeits, psihiatrs. 

Kad viss saiet greizi

Kamēr mūsu dzīvē viss ir labi, mūs par šiem speciālistiem nedomājam vispār, vai arī neiedziļinoties, apceram, ka veseli cilvēki noteikti pie šādiem darboņiem neiet. Toties, kad kaut kas svarīgs dzīvē sabrūk,  zaudējam tuvus cilvēkus, fundamentālas vērtības, problēmas sāk šķist lielākas par mūsu spējām tās atrisināt, mūs bieži esam gatavas iet pie jebkura, kas sola palīdzību. Kad meklējam atbildes uz fundamentāliem dzīves jautājumiem, dažkārt tos atrodam reliģijā, citreiz ezotērikā un vēl – zinātnēs, kuru nosaukumā ir vārds „psiho...”. Kad esam meklējumos, mums zūd arī aizspriedumainā attieksme pret psihologiem, psihiatriem un psihoterapeitiem. Tikai nav īsta priekšstata, ko un kurš no viņiem var līdzēt. 

Psihologa konsultācija būs piemērota izvēle, kad meklējam pareizo risinājumu kādai ļoti konkrētai sadzīviskai, attiecību vai emocionālai problēmai. Psihologi ir tie, kas rīkojas ar dažādiem testiem un analizē rezultātus. Viņi var palīdzēt izvēlēties darba virzienu, noskaidrot intelekta spējas, personības tipu, īpašības utml. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, attiecībām, likumsakarībām. Viņi var līdzdarboties konkrētas problēmas risinājuma meklēšanā, sniegt objektīvāku redzējumu situācijai, dot savus ieteikumus. Psihologi darbojas kā konsultanti psihiski veseliem cilvēkiem. Šiem speciālistiem ir augstākā izglītība psiholoģijas jomā, bet viņi neiedziļinās bioķīmiskajos procesos, kas notiek cilvēka galvā, viņi orientējas tikai psiholoģijā. Viņi nav ārsti un nevar izrakstīt zāles (piemēram, antidepresantus). Tie ir speciālisti, pie kuriem aiziet aprunāties un saņemt motivāciju un atbalstu. Tomēr viņi diez vai spēs palīdzēt nopietni mainīt sevi. Ja tāds ir tavs mērķis, tad jāvēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita.
Šeit vari iepazīt Latvijā sertificētu psihologu sarakstu: http://www.kpa.lv/sertificetie-psihologi

Uz konsultāciju pie psihoterapeita vērts pieteikties tad, ja apzinies, ka jūties slikti pati ar sevi un sevī. Tev nepatīk, kādas attiecības veido ar cilvēkiem, kāda starp tiem esi, vairākkārt pamani, ka atkārto vienas un tās pašas kļūdas un vēlies ko mainīt šajā „apburtajā lokā”. Uzsākot psihoterapiju, tev jārēķinās ar ilgu laika nogriezni dzīvē, nepatīkamām atklāsmēm par sevi un to, ka pārmaiņas notiks ļoti lēnām. Lai arī daudzi psihoterapeiti apgalvo, ka psihoterapijas procesam nav nepieciešama klienta noticēšana rezultāta iespējamībai, tomēr tā ir nepieciešama, lai brīžos, kad šaubies, tu nepārtrauktu notiekošo pusceļā. Svarīgi psihoterapijas gaitā spēt saskatīt un novērtēt mazas uzvaras, jo lielas - notiek tik pakāpeniski, ka mūs tās procesā varam nemaz nepamanīt - tikai pēc laika konstatēt, ka – pag, es klasiskā situācijā, rīkojos un jūtos savādāk, nekā  agrāk. Psihoterapeiti parasti specializējas noteiktā psihoterapijas virzienā, tādēļ pirms izvēlēties savu speciālistu, vispirms vērts uzzināt, kādas tehnikas tiks izmantotas un ieklausīties sevī, vai tās šķiet pieņemams. Šeit tu vari iepazīties ar virzieniem, kādos darbojas psihoterapeiti Latvijā: http://psihoterapija.lv/2/kas-ir-psihoterapija/psihoterapijas-virzienu-apraksts/ 

Līdzīgi kā citās bijušajās Padomju Savienības valstīs, arī Latvijā pastāv domstarpības jautājumā par to, kur ir profesionālā atšķirība starp psihologu un psihoterapeitu. Speciālisti ar medicīnisku izglītību, kuri papildus apguvuši psihoterapijas metodes un strādā šajā jomā, bieži uzskata, ka tikai ārsts drīkst saukt sevi par psihoterapeitu. Tomēr ir virkne psihoterapeitu, kas apguvuši tikai psihoterapiju. Mūsdienu klasiskā medicīna orientēta uz to, lai ar ķīmiskām un ķirurģiskām metodēm likvidētu, vai ierobežotu slimību. Psihoterapijas uzdevums ir krasi atšķirīgs – tā palīdz mainīt cilvēka domāšanu, pasaules skatījumu, sevis un citu uztveri. Tā strādā ar cilvēka emocijām, sajūtām un prātu, neiedziļinoties bioķīmiskos procesos, kas to izraisa. Tādēļ ir ļoti strīdīgs jautājums, vai psihoterapeitam jābūt mediķa izglītībai. Saskaņā ar 1990. gada Strasbūras deklarāciju psihoterapija ir atsevišķa zinātnes nozare, kas nesakņojas medicīnā. Visi psihoterapeiti ir tiesīgi strādāt gan ar psihiski veseliem, cilvēkiem, gan robežpacientiem (kas sirgst ar dažādām neirozēm, depresiju, anoreksiju utml.).  Būtiskākā atšķirība klientam, vai speciālists ir ārsts, vai tikai psihoterapeits, ir zāļu izrakstīšanā. Profesionālis bez medicīniskas izglītības, nevarēs izrakstīt zāles, kamēr ārsts būs tiesīgs to darīt. 
Šeit vari iepazīt Latvijā sertificētu psihoterapeitu sarakstu: http://psihoterapija.lv/2/psihoterapeitiska-palidziba/sertificeto-psihoterapeitu-registrs/
un ārstu – psihoterapeitu sarakstu: http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/psihoterapeits.html

Psihiatrs ir profesionālis ar augstāko medicīnisko izglītību, kurš specializējies psihiatrijā. Viņš uzstāda diagnozes un ārstē psihiskas saslimšanas un novirzes. Arī psihiatrs savā darbā izmanto psihoterapijas metodes, tomēr gandrīz vienmēr tas tiek apvienots ar medikamentozu ārstēšana. Psihiatri pamatā strādā ar cilvēkiem, kuriem konstatēta psiholoģiska pataloģija (šizofrēnija, maniakāla depresija, psihopātija). ņemot vērā, ka psihes saslimšanas līdzīgi kā citas slimības mūsdienu pasaulē ārstē medicīna, attiecīgi psihiatri ir zinoši ķīmiskajās un bioķīmiskajās izmaiņās, kas norit pacienta galvā un iespaido viņa uzvedību, uztveres, atmiņas un prāta spējas. Psihiatri – narkologi strādā ar alkohola un narkotiku atkarīgajiem. 
Tomēr, ja šiem ārstiem ir privātprakses, viņi konsultē arī psihiski veselus, vai arī robežstāvokļa pacientus. Tie ir speciālisti, pie kuriem vērsties, piemēram, situācijā, kad tev vairākas nedēļas ir depresijas pazīmes, domas par pašnāvību, paranoiskas bailes, ilgstošs bezmiegs. Šis ārsts novērtēs patieso situāciju un piedāvās ārstēšanas metodes. 
Šeit vari iepazīt Latvijas Psihiatru asociācijas biedru sarakstu: http://www.psihiatru-asociacija.lv/

Tu izvēlies

Sarežģīts ir jautājums, vai labāk turēties no visiem šiem speciālistiem pa gabalu un censties ar visu tik galā pašas spēkiem, vai tomēr meklēt viņu palīdzību. Droši vien kritērijs ir, ja mūs nevaram paciest to, kā jūtamies (neatkarīgi no problēmas smaguma pakāpes) un  tuvie cilvēki vairs nespēj līdzēt un dot jaunu ierosmi, vai impulsu situācijas risināšanai, ir vērts mēģināt uzticēties savas jomas profesionāļiem. Psihologam – ja problēma ir skaidra un konkrēta, un tai nav pārlieku dziļas emocionālas saknes; Psihoterapeitam – ja gribi mainīt savu pasaules, vērtību, sevis un apkārtējo uztveres sistēmu (justies šai pasaulē un šai ķermenī harmoniski); Psihiatram, ja radusies sajūta, ka ar tevi ir „ziepes” un ir tik nelāgi, ka pati sāc apšaubīt savu veselo saprātu un psihisko stāvokli.

Autors: Anna Eglīte, 2010 gada 13.jūlijs


Avots: http://attiecibas.espati.lv/index/view/id/1852/page/5/Psihologs-psihoterapeits-psihiatrs--kas-vini-tadi-ir/
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (23-Okt-2013)
Skatījumu skaits: 646 | Atslēgvārdi: psihiatrs, psihologs, Psihoterapeits