Ceturtdiena, 23-Nov-2017, 6:24 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Psihiatrijā daudz ārstē ar vārdu
Veselība, ne tikai fiziskā, bet arī garīgā, katram cilvēkam ir pati svarīgākā. Psihisko traucējumu problēmas ir aktuālas visā pasaulē, arī Latvijā.

Vissāpīgāk ir dzirdēt, ka ar kādu psihisku slimību sirgst bērni, kas ir pati neaizsargātākā sabiedrības daļa. Bērnu psihiatrijā patlaban vislielākā problēma ir tā, ka bērnu psihiatriem jārisina sociālas problēmas.

«Mēs neesam spējīgi šīs problēmas risināt, lai gan tās mums ir uzlikuši pašvaldība, bāriņtiesa, policija, skola un vecāki. Ja ģimenē bērns sakaujas ar māti, ātrā palīdzība bērnu nogādā psihiatrijas nodaļā. Uzvedības traucējumi pieskaitāmi pie psihiskām slimībām, taču tāpēc viņiem nav jāatrodas stacionārā, jo šie bērni nav ārstējami ar tām metodēm, ar kādām ārstē psihiatriskajā stacionārā. Viņiem ir vajadzīgs režīms, aizņemtība, varbūt reizēm nepieciešams viņus piespiest mācīties».

Bērni nezina pienākumus

Diemžēl bērni, kuri nonāk nodaļā un ārstējas, pēc tam atgriežas tajā pašā sociālajā vidē, no kuras nākuši. Sociālā vide spēj izraisīt slimību vai to padziļināt. S. Strupoviča nezina nosaukt citas slimības kā psihiskās, kas tik cieši saistītas ar sociālajiem faktoriem. Agrāk bija skolas ar speciālo režīmu, kas tagad vairs nedarbojas, bija piespiedu narkomānijas ārstēšana, arī tās vairs nav. «Ja vecāki vēlas bērnus ārstēt, viņi to nevar izdarīt, jo vajadzīga bērnu brīvprātīga piekrišana. Tādi ir bērnu tiesību noteikumi, un tie tiek precīzi ievēroti. Mūsu sabiedrības nelaime ir tā, ka bērniem tā ir izskaidrojusi viņu tiesības, bet pienākumus viņi nezina.» Ja vecāki nespēj tikt galā ar savu bērnu, viņi uzveļ to skolai, tā — policijai, bet pēdējā instance — bērnu psihiatrijas nodaļa. Bieži vien par šiem bērniem slimnīcā neviens neinteresējas, ilgstoši ir problemātiski sameklēt viņu vecākus, pēc ārstēšanās kursa viņiem nav kur palikt.

«Diemžēl mūsu kontingents nav vecāku pamesti bērni un internātskolu audzēkņi. Tā tas bija agrāk. Tagad ir otra kategorija — it kā labvēlīgas ģimenes, kurās vecāki daudz strādā, taču bērnus maz redz. Bērni ir materiāli nodrošināti, viņiem viss tiek atļauts, viņi daudz laika pavada pie datora, no kā rodas atkarība,» stāsta S. Strupoviča. Viņa neizprot, kāpēc valsts lielus līdzekļus tērē, nevis lai cīnītos ar cēloņiem, bet ar sekām. To mediķe attiecina uz AIDS, C hepatīta, narkotiku atkarības ārstēšanu. «Daudz ko varēja novērst, kad tas sākās. Ar psihiskām problēmām mēs, ārsti, spējam tikt galā, bet garīgo nabadzību, kas nav slimība, bet rodas materiālas pārpilnības dēļ, mēs nespējam aizstāt.»

No badošanās var nomirt

Bērniem ir tā sauktā anoreksija — badošanās, kuras dēļ var aiziet bojā. Ar pārējām psihiskām slimībām nemirst. «Parasti šie bērni ir no turīgām ģimenēm, slimība tiek ilgi slēpta. Viņi pie mums nokļūst jau slimības galējā stāvoklī, kad paši neredz, kādā situācijā ir nonākuši. Šo slimnieku procents nav liels,» atklāj nodaļas vadītāja. Atveseļošanās ir ilga, daudz kas atkarīgs no tā, cik dziļi slimība ielaista. Pacienti, kas ar to slimo, parasti ir melīgi, viņiem nepieciešama liela uzraudzība. Slimība var atkārtoties pēc pusgada, gada.

Psihiatrijā daudz ko ārstē ar vārdu. Bērnu psihiatrijas nodaļas pacienti ir vecumā no diviem gadiem, kad slimo ar agrīno autismu, līdz 18 gadu vecumam. Pusaudži ir smagākais kontingents, jo viņiem raksturīgas arī šā vecuma problēmas, ar viņiem grūtāk rast kontaktu. Bērni uzskata, ka alkoholisms ir slikts, bet narkomānija — eleganta un moderna. Narkomāniju nodaļā neārstē, jo tās uzdevums ir pacientu atindēt, taču viņi nonāk narkologa uzskaitē un par viņiem tiek ziņots policijai.

Pašnāvība spītības dēļ

Vecākiem, uzzinot, ka viņa bērnam ir šizofrēnija, tā ir liela traģēdija. Viņi nespēj pieņemt šādu diagnozi. Šķiet, ka visa pasaule ir sabrukusi. Arī sabiedrība nespēj pieņemt šādu slimību, kurai diagnoze ir uz mūžu. Aktuālākais — cik kvalitatīvi cilvēku, kam tā ir noteikta, var atgriezt sabiedrībā. Palielinājies bērnu skaits, kuri izdara pašnāvību. Viena daļa bērnu vēlas konkrētā brīdī aiziet no dzīves, bet daļa to dara spītības dēļ, ja ir sastrīdējušies ar draugu, mammu vai tamlīdzīgi.

***

FAKTI

Medikamentu klāsts bērnu psihiatrijas nodaļā ir plašs un saudzējošs, tomēr tas nav tik daudzveidīgs kā pieaugušajiem. Bērniem līdz 18 gadu vecumam medikamenti ir bezmaksas.

Gadā slimnīcas bērnu psihiatrijas nodaļā nonāk apmēram 1000 bērnu. Pusaudži vecumā no 14 līdz 18 gadiem ir trešā daļa no nodaļas pacientiem. Trešā daļa pacientu nodaļā nonāk regulāri.

Reizēm nodaļas darbiniekiem vairāk nākas strādāt ar vecākiem, nevis ar bērniem.


Avots: http://www.apollo.lv/zinas/psihiatrija-daudz-arste-ar-vardu/326794
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (29-Nov-2013)
Skatījumu skaits: 782