Ceturtdiena, 21-Sep-2017, 3:26 AM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Neēst, ēst, pārēsties!
Piecpadsmit gadu vecā meitene, kuras augums bija metrs un septiņdesmit centimetru, svēra tikai 45 kilogramus. Tādu – galīgi izdilušu – viņu pie ārsta atveda mamma. Uztraukumam bija nopietns pamats: meitene vairs nespēja koncentrēties mācībām, nespēja arī naktī normāli gulēt un jau vairākus mēnešus viņai bija pazudušas mēnešreizes. Ģimenē nevienam pat prātā neienāca, ka meita cieš no nopietniem ēšanas traucējumiem. Un šādu gadījumu ir aizvien vairāk, saka ģimenes ārste un Svara kontroles kabineta vadītāja ANITA LIEPA.

Perfekta visā!

Tievs – tas nozīmē skaists! Ar šādu pārliecību arī Liepājā dzīvo ļoti daudz pusaugu meiteņu un jaunu sieviešu. Un, lai šo mērķi sasniegtu, viņas ir gatavas badoties kaut vai līdz nemaņai. Tāds ir dakteres Liepas novērojums. Tieši pēdējā gada laikā īpaši viņas uzmanības lokā nonākušas skolas vecuma meitenes, kas dēļ tā, lai iegūtu ideālo svaru, iedzīvojas pamatīgos ēšanas traucējumos. Taču, kā uzskata daktere, šī problēma arī pie mums ir aktuāla vismaz piecus pēdējos gadus.

"Ja līdz šim uzskatījām, ka slimīga badošanās un citas darbības, lai pietuvinātos sava tievuma ideālam, ir tikai Holivudas skaistulīšu problēma, tad tagad aizvien biežāk ar to sastopamies arī pie mums," saka daktere. "Ēšanas traucējumi ir raksturīgi valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi," viņa skaidro. "Tādās, kur ir daudz bagātu cilvēku, kas vēlas labi izskatīties. Man ir jābūt perfektai visur – darbā, mācībās, izskatā. Tāda ir šo sieviešu domāšana, kas tik lielu uzmanību pievērš tieši savam svaram. Savus ķermeņa izmērus gribas samazināt līdz filmzvaigžņu līmenim, tādējādi krietni pārspīlējot." Kā apliecina pētījumi, lai arī ir vīrieši, kas pastiprinātu uzmanību pievērš sava auguma izmēriem, ēšanas traucējumi, kas saistīti ar pastiprinātu badošanos vai cita veida darbībām, tomēr visvairāk raksturīgi ir sievietēm.

Paniskas bailes kļūt resnai

Anoreksija jeb slimīgs apetītes trūkums ir raksturīgākā slimība, kas piemeklē cilvēkus, kuri tiecas pēc iedomātiem ķermeņa skaistuma etaloniem. Viens no raksturīgākajiem piemēriem ir jau ievadā minētā meitene. Tikai garākā sarunā ar ārstu atklājās, ka viņa praktiski neēd: brokastis nav laika paēst, skolā arī pusdienas viņa neēd, bet vakarā baidās mājās ēst vakariņas, jo var taču palikt resna. Risinot šo problēmu tālāk, noskaidrojās, ka viss sācies ar to, ka meitene slimīgi baidījusies no liekajiem kilogramiem. Tad arī sākusies badošanās.

Daktere skaidro, ka meitenes, kas sirgst ar šādām problēmām, nav diezin ko runīgas, tikai raksturo sevi kā pārāk resnu, un lielisks arguments ir tas, ka draudzene ir vēl tievāka. A.Liepa neslēpj, ka lielākoties šīm meitenēm ir arī psihes traucējumi. Taču parastais ceļš, kā viss sācies, ir vēlēšanās būt skaistai, patikt citiem. "Turklāt meitenes ļoti pārdzīvo, kad, sākoties pusaudžu gadiem, viņām uz vēdera parādās tauciņi," skaidro daktere. "Bet tas ir pavisam normāli, jo tas nozīmē, ka meitene normāli attīstās hormonālā līmenī. Dažas no meitenēm šajā laikā patiešām kļūst apaļīgas. Un ir tik grūti viņām iestāstīt, ka paies daži gadi, noformēsies viņas sievišķība un šie apaļumi pazudīs." Daktere gan piebilst, ka nav runa par slimīgu apaļīgumu. Bet tāpēc ir iespēja meklēt ārstu palīdzību, lai veiktu izmeklēšanu.

Patiesībā apetītes trūkums anoreksijas gadījumā ir mānīga parādība – īstenībā cilvēkiem, kas ar to sirgst, ir lieliska apetīte, kas ar gribasspēka palīdzību tiek apspiesta. Anoreksijas slimnieki sākumā, iespējams, patiešām ir bijuši ar palielinātu svaru, taču, sasniedzot vēlamos ķermeņa apmērus, turpina badoties, kā arī pastiprināti nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tādējādi iedzīvojoties slimīgā tievumā un pat nopietnās veselības problēmās, no kurām raksturīgākās ir hormonālie un asinsrites traucējumi. Laikā nepamanīta un neārstēta šī slimība var izraisīt pat nāvi.

Inita (vārds mainīts) anonīmā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pastāstīja, ka viņai anoreksija sākusies ar piedalīšanos skaistumkonkursā. Tad arī sākusi badoties, jo meitenei šķitis, ka joprojām ir pārāk apaļīga. "Kad drēbes sāka karāties un izzuda mēnešreizes, meklēju ārsta palīdzību, kas arī noteica diagnozi," viņa dalījās pieredzē. "Tagad dzīvoju uz antidepresantiem, pamazām pieņemos svarā, atgriežas arī dzīvesprieks, kas līdz ar tievēšanu bija pazudis, un gaidu, kad atgriezīsies mēnešreizes."

Taču tikpat labi ēšanas traucējumi var sākties no emocionāliem pārdzīvojumiem. Helēna (vārds mainīts) pēc pusgada atgriezās mājās no mācībām ārzemēs. Kaut kas bija noticis, kāpēc meitene neizturēja visu mācību gadu. Jau meitai atgriežoties, mamma redzēja, ka viņa ir kļuvusi krietni tievāka. Un tas turpinājās, kamēr mamma ievēroja, ka meita dzīvo tikai no ūdens un vispār neēd. Pusgada laikā meitene bija nokritusies svarā par 20 kilogramiem. Tad arī abas devās pie ārsta. Tikai pēc vairākām nodarbībām pie psihoterapeita noskaidrojās, ka viesģimenē bijušas nopietnas problēmas, tad arī sākušies ēšanas traucējumi. Pakāpeniski pēc ilgstošas ārstēšanās Helēna atkal atveseļojās.

Viens, divi un ēdiens podā!

Jana (vārds mainīts) gan diezgan bieži pieminēja, ka ir pārāk resna, taču neviens ģimenē nebija ievērojis neko tādu, kas liecinātu, ka viņa kaut ko dara, lai svaru samazinātu. Jaunā sieviete gan divas reizes nedēļā apmeklēja sporta zāli un dažkārt reizi nedēļā devās skriet, taču šīs fiziskās aktivitātes viņa piekopa jau vairākus gadus. Turklāt viņa nebūt nebija resna. Bija gan dažas īpatnības, ko ievēroja jaunās sievietes draugs. Kad abi aizgāja uz kafejnīcu, viņa gandrīz nekad neko neēda. Taču mājās normāli ēda kopā ar visiem citiem. Līdz draugs uzzināja, ka Jana cieš no bulīmijas smagā formā. Tik nopietni, ka viņa pat ārstējusies pie psihiatra. Tikko kā apēdusi kaut vismazāko porciju, Jana tūlīt devās uz tualeti, kur vemjot atbrīvoja kuņģi no apēstā.

Pētījumi liecina, ka ar šo kaiti vairāk sirgst nevis pusaudzes, bet jau nobriedušākas sievietes pēc 20 gadu vecuma. Atšķirībā no anoreksijas slimniecēm viņas parasti ir ar normālu svaru, taču tikpat milzīgām bailēm, ka tas varētu palielināties. Taču viņas izvēlas citu svara regulēšanas paņēmienu: nevis badošanos, bet gan pilnvērtīgu pieēšanos un dažkārt pat pārēšanos, kam seko apzināta vemšanas izraisīšana vai caurejas līdzekļu pastiprināta lietošana.

Anda (vārds mainīts) ar bulīmiju, kā pati uzskata, sirgs jau divus gadus un ir tiktāl nomocījusies, ka vēlas pārtraukt šo apburto loku. "Vistrakākais šajā slimībā ir tas, ka nenormālas rīšanas lēkmes mijas ar vemšanu, kas ir tik riebīga, es pat teiktu pretīga," viņa pastāstīja.

Kā skaidro daktere Liepa, abos gadījumos – gan sirgstot ar anoreksiju, gan bulīmiju, daudz svarīgāka par medikamentiem ir tieši psiholoģiskā palīdzība.

Es taču to esmu pelnījis!

Izrādās, ka ir vēl kāda cita problēma, kas gan nav saistīta ar vēlmi izskatīties perfektai, bet gan gluži pretēji – neliegt sev ne kumosu. "Es taču to esmu pelnījusi!" nodomā sieviete, kas daudz strādā un gandrīz vai ik dienas notiesā lielu daudzumu tādu produktu, kas nebūt neliecina par veselīgiem ēšanas paradumiem. Un tieši tāpat domā vīrietis, kurš ir galvenais ģimenes apgādnieks. "Es taču varu atļauties sev to, kas man garšo," viņš pie sevis prāto un tiešām atļaujas arī. Zinātniski to sauc par kompulsīvo pārēšanos, bet tikpat labi to var saukt vienkārši par atkarību no ēdiena, gūstot no tā baudu.

Daktere Liepa skaidro, ka tieši šādi pacienti aizvien biežāk palīdzību meklē Svara kontroles kabinetā. Un to nevar saukt par vīriešu vai sieviešu slimību – šajā gadījumā attiecības ir vienādas. Ārstēšanās gaitā, kā novērojusi A.Liepa, lielai daļai šo pacientu pietiek ar izrunāšanos par veselīgu uzturu un tā pamatiem, neņemot palīgā medikamentus. Tie jāizmanto smagākos gadījumos, kad pacients nespēj kontrolēt savus ēšanas paradumus un nekādi nespēj atteikties no neveselīgā uztura.

Stāstot par liekā svara samazināšanu, A.Liepa uzsver arī to, cik svarīgi ir klausīt padomam, ka ik dienas jālieto daudz ūdens. Kā liecina pētījumi, cilvēki, kas nepietiekoši dzer ūdeni, daudz labprātāk izvēlas treknus ēdienus. Turklāt ūdens lietošana pirms ēdienreizēm samazina apetīti, tādējādi labvēlīgi ietekmējot svara samazināšanos.

Zināšanai:

Anoreksijas raksturīgākās pazīmes: paniskas bailes no aptaukošanās, svara samazināšanās pat uz pusi, ļoti niecīgs uzņemtais uzturs, regulāra badošanās, pastiprinātas fiziskās aktivitātes, menstruālā cikla izzušana, muskuļu vājums, problēmas ar asinsriti, depresija, pastāvīga aukstuma sajūta. 
Bulīmijas raksturīgākās pazīmes: svars var būt normāls vai nedaudz pazemināts, laba vai pastiprināta apetīte, regulāra došanās uz tualeti pēc ēšanas, lai izvemtu uzņemto ēdienu, kā arī pastiprināta caurejas līdzekļu lietošana, muskuļu vājums, nieru bojājumi, sirdsdarbības un hormonālie traucējumi.
Kompulsīvās pārēšanās raksturīgākās pazīmes: izteikts liekais svars, miega traucējumi, sirds slimības, vēnu varikoze, elpas trūkums, artrīti, palielināts holesterīna līmenis asinīs. 
Svara samazināšanai jāievēro: sabalansēts uzturs, adekvāta fiziskā slodze, šķidrums 2 – 3 litri dienā normālas vielmaiņas nodrošināšanai.



Avots: http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2007/02/22/?p=5
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (03-Dec-2013)
Skatījumu skaits: 625