Ceturtdiena, 21-Sep-2017, 3:29 AM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Kompulsīvā pārēšanās (Gita Ignace, sertificēta uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre)

Izplatītākā ēšanas traucējumu forma. Tiek dēvēta arī par atkarību no ēdiena. Raksturīga liela ēdiena daudzuma uzņemšana, bet atšķirībā no neirotiskās bulīmijas, neseko sistemātiska vemšanas izraisīšana vai citas darbības ar mērķi izvadīt no organisma uzņemto barību.
Biežas epizodes ar nekontrolētu ēšanu, kad cilvēks nespēj sevi kontrolēt un ir izmisis, kā rezultātā apēd vairāk nekā nepieciešams, 2 stundu laikā apēdot vairākus tūkstošus kaloriju. Šīm epizodēm seko liela vainas apziņa, depresīvas domas. Ēd kad nav izsalkuši un ļoti daudz laika un domu velta fantāzijām par ēšanu vienatnē.
Šis traucējums bieži noved pie liekā svara un aptaukošanās. Ja neārstē šo ēšanas traucējumu, tas var novest pie augsta holesterīna līmeņa, 2.tipa cukura diabēta, kardiovaskulārajām slimībām, hipertenzijas, miega traucējumiem, lielas depresijas u.c. slimībām. Cilvēki, kas slimo ar kompulsīvo pārēšanos, ir vecāki nekā anoreksijas slimnieki, kā arī puse no slimniekiem ir vīrieši.
 

 

Sastopamība


Kompulsīvās pārēšanas pacientiem vispārējā populācijā prevalence ir apm. 3%, bet to cilvēku vidū, kuriem ir aptaukošanās, kuri meklē uztura speciālista vai citu mediķu palīdzību liekā svara samazināšanai, prevalence sasniedz 25 un pat vairāk procentus.

 

Kompulsīvās ēšanas simptomi:


• Ēd, kad nav izsalcis;
• Ēd ātrāk kā vajadzētu;
• Ēd vienatnē, jo izjūt kaunu sabiedrībā;
• Vainas apziņa pārēšanās dēļ;
• Pārāk liela uzmanība tiek pievērsta savam svaram;
• Depresija un garastāvokļa svārstības;
• Apziņa, ka šāds ēšanas modelis nav normāls;
• Straujš svara pieaugums;
• Ik palaikam bijušas svara svārstības;
• Atturēšanās no ārpus mājas veida aktivitātēm, jo ir kauns par savu ķermeni;
• Nesekmīgi ir izmēģinātas neskaitāmas diētas;
• Ēd maz sabiedrībā;
• Ļoti zema pašcieņa un vēlme ēst arvien lielākus ēdiena apjomus.

 

Cēloņi kompulsīvajiem ēšanas traucējumiem


Vairāki faktori var ietekmēt ēšanas paradumus:
- ģimene;
- metabolisms;
- personalitātes faktors;
Daži cilvēki izmanto šo ēšanas veidu, lai tiktu galā ar stresu, bezpalīdzību, nemieru, raizēm.


Ārstēšana kompulsīvajai pārēšanai:


Nav standarta programmas, lai ārstētu šo traucējumu. Parasti šiem cilvēkiem tiek ārstēts liekais svars un aptaukošanās. Dažkārt pielieto kognitīvo-uzvedības terapiju, kuras mērķis ir iemācīt pacientam kā atpazīt un maina uzvedība, attieksme, reakcijas saistībā ar ēšanu, dzīves grūtībām. Iemāca tikt galā ar emocijām un iedrošina jaunai, veselīgai dzīvei un ēšanas paradumiem.

 

Uztura terapija


Neskatoties uz to, kāds terapijas paņēmiens tiks pielietots, pirmais uztura terapijas mērķis ir normalizēt radušos negatīvos ēšanas paradumus un stabilizēt svaru. Šo mērķi var sasniegt caur pacienta izglītošanu uztura jomā, sāta un bada sajūtas izskaidrošanu, ēdienreižu plānošanu, kā arī iemācot pacientu apvaldīt uzņemtā ēdiena daudzumu. Nākošais mērķis uztura terapijā ir svara samazināšana un kontrole.

Minimālam dienas kaloriju daudzumam jābūt 1200 kcal, lai varētu atjaunot normālus vielmaiņas procesus organismā, kā arī apmierināt psiholoģiskās un fiziskās vajadzības. Nepieciešamas ir arī fiziskas nodarbības, lai sadedzinātu daļu kaloriju, paātrinātu vielmaiņu un uzlabotu pašsajūtu. Pacientam ir jāizstāsta, kādēļ ir jāuzņem ne mazāk par 1200 kcal dienā, jo bieži slimnieki mēģina uzņemt mazāk kaloriju nekā ir nepieciešams. Nedēļā ieteicams samazināt svaru par 0,5 – 1 kg. Katram pacientam ir individuāla svara zuduma tolerēšana, tādēļ vēlamo zaudējamo kilogramu daudzums var būt atšķirīgs. 
Arī kompulsīvās pārēšanās pacientiem ļoti vērtīgi ir sastādīt katras dienas ēdienreižu plānu, tad ir daudz vieglāk kontrolēt apēstā ēdiena daudzumus.

Svarīgi ir pacientu iemācīt ēst veselīgi, jo izveidojot dažus ēdienkartes paraugus, tas sagādās grūtības, kad pacients patstāvīgi vēlēsies kaut ko mainīt ēdienkartē un dažādot to. Daži pacienti ievēros regularitāti ēdienreizēs un pieturēsies pie ieteiktā uztura plānojuma, bet daži gribēs sastādīt savu ēdienkarti, ar sev tīkamiem produktiem un maltītes ieturēs spontāni.

Alkohols, kofeīns un medikamenti arī ietekmē ēšanu, tādēļ jālieto ar lielu piesardzību.

Uzturā noteikti jābūt pietiekamam balastvielu daudzumam, īpaši tiem, kam jāsamazina uztura daudzums, tas radīs patīkamu sāta sajūtu.

Pacientiem, kuriem ir zaudēta organisma bada un sāta sajūtu kontrole, uztura terapijas sākumā nepieciešamas uzskatāmas veselīga uztura vadlīnijas.

 

Izmantotā literatūra:

1. http://www.nationaleatingdisorders.org/  (The National Eating Disorders Association (NEDA))
2. http://www.something-fishy.org/ (The Something Fishy Website on Eating Disorders)
3. http://www.nimh.nih.gov/health/publications/eating-disorders/complete-index.shtml (The National Institute of Mental Health (NIMH))
4. http://www.b-eat.co.uk/Home (Beat - the UK's only nationwide organisation supporting people affected by eating disorders)
5. Sīpols J, Ēšanas traucējumi, Doctus, Februāris, 2007.
6. http://www.partikasdb.lv (Latvijas pārtikas informatīvais portāls)

Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (11-Sep-2013)
Skatījumu skaits: 857 | Atslēgvārdi: kompulsīvā pārēšanās