Trešdiena, 22-Nov-2017, 8:12 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

KĀPĒC SASLIMST AR BULĪMIJU? (Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas katedras profesore Raisa Andrēziņa)

•    Bulīmija parasti ir hroniska psihoemocionāla stresa rezultāts. Šajos ekonomiskās krīzes apstākļos slimība, visdrīzāk, vērsīsies plašumā, jo arī vecāki jūt spriedzi un nespēj bērniem mājās radīt emocionāli drošu vidi. Riska grupā tagad ir arī tās meitenes vai jaunietes, kuru vecāki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm un kuras palikušas šeit pie attāliem radiniekiem. Atstumtības izjūta provocē saslimšanu ar anoreksiju un bulīmiju

•    Nereti ar bulīmiju saslimst arī tās jaunietes, kas pusaudžu vecumā nav saņēmušas akceptu no tēva. Meitene tieši no tēva saņem ziņu, ko vīrieši novērtē pretējā dzimumā. Ja brīdī, kad meitene veidojas par sievieti, viņa no tēva dzird neiejūtīgas piezīmes, viņā veidojas mazvērtības apziņa, ka tāda, kāda viņa ir, vīriešiem patikt nevar. Viņai sevi nepieciešams uzlabot.

•    Sievietes, kuras slimo ar bulīmiju, jūtas ļoti vientuļas. Visbiežāk ar bulīmiju slimo sievietes, kas bērnībā no vecākiem nav saņēmušas beznosacījuma mīlestību.

•    Bulīmija raksturīga arī tām sievietēm, kuras ģimenē nav drīkstējušas izpaust dusmas. Pārmērīgi uzņemot ēdienu, dusmas it kā tiek apēstas, bet, pēc tam vemjot, izvadītas no ķermeņa. Bulīmija liecina par emocionālo badu, kas tiek kompensēts ar pārēšanos. Ēdiens kalpo kā mierinājums, tas vienmēr pieejams, lai to saņemtu, cilvēkam nav jāpārvar barjeras, nav jābaidās no atraidījuma. Ar ēdienu cilvēks saņem arī baudu, tāpēc uz brīdi patiesi šķiet, ka dzīve kļūst vieglāka. Turklāt parasti eiforijai līdzīgas izjūtas sieviete piedzīvo divreiz – gan kārtīgi pieēdoties, gan no ēdiena atbrīvojoties.

•    Neārstēta slimība izraisa ne tikai veselības traucējumus, bet ietekmē arī cilvēka personību. Proteīnu, hormonu un fermentu trūkums smadzenēs liedz tām normāli darboties, tāpēc sievietes kļūst depresīvas. Gadiem mocīdamās un nevienam neuzticēdamas savas smagās problēmas, sievietes kļūst neiecietīgas, viņām raksturīgas pēkšņas garastāvokļa maiņas, neiecietība. Spēka trūkuma dēļ viņas zaudē arī sociālos kontaktus ar vienaudžiem, sāk dzīvot izolētu dzīvi.

•    Parasti bulīmiju slimnieces rūpīgi slēpj arī no saviem ģimenes locekļiem un ne bez pamata. Jo visbiežāk vecāki uz šo ziņu reaģē, par vainīgo padarot jaunieti. Tas tāpēc, ka slimība vecākos rada nepilnvērtības izjūtu, tā skaidri signalizē, ka ģimenē kaut kas nogājis greizi. Šajā gadījumā ir svarīgi atbrīvoties vienam no otra vainošanas un domāt, ko darīt, lai slimība neieilgtu.

•    Problēma ir arī tā, ka sievietēm, kas slimo ar bulīmiju, savās likstās ir kauns atzīties, tāpēc viņas ne vienmēr meklē mediķa palīdzību. Ir jāpieņem, ka bulīmija ir dvēseles slimība, kas iemitinājusies ķermenī. Jāapzinās, ka savas slimības neizvēlamies, tāpēc nav iemesla no tām kaunēties un atsacīties no palīdzības, ko piedāvā speciālisti.

Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (11-Sep-2013)
Skatījumu skaits: 845 | Atslēgvārdi: bulīmija