Ceturtdiena, 21-Sep-2017, 3:24 AM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Jāsaņemas un jāārstējas (diena.lv)
Psihiatres Birutas Kupčas stāstījums, kā Latvijā ārstē pacientus ar ēšanas traucējumiem 

Anoreksija un bulīmija Darbs ar anoreksijas un bulīmijas slimniekiem ir ļoti smags - jāpanāk pacienta uzticība, lai viņš saprastu, ka ārsts vēl tikai labu, nevis to, lai slimnieks aptaukotos vai kļūtu neglīts. 
"Diemžēl ne visiem var palīdzēt - daļa anoreksijas un bulīmijas slimnieku paliek hroniski slimi," saka psihiatre Biruta Kupča, kuras darbs ir saistīts ar anoreksijas un bulīmijas slimnieku ārstēšanu. Ārste labi atceras gadījumu, kad viņai zvanīja kādas slimnīcas endokrinologs ar ziņu, ka nākamajā dienā uz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru, kur B.Kupča strādā, vedīs anoreksijas slimnieci. Nākamajā rīta ārste saņem ziņu, ka slimniece jau mirusi. 

B.Kupčas 40 gadu ilgās prakses laikā viņai bija viens vīrietis - anoreksijas slimnieks. "Viņš bija skrējējs, kurš sāka neēst un sirga ar depresiju. Slimnieka imunitāte dramatiski krita. Bija gripa, viņš saslima un ārstēšanās procesa vidū nomira." 
Tikmēr sabiedrībā joprojām ir izplatīti aizspriedumi, ka anoreksija un bulīmija nav nopietnas saslimšanas. Nepareizs vērtējums Vai lielākoties slimo meitenes, kurām ir bijis liekais svars? "Nē, visbiežāk meitenes ar normālu svaru, bet ar nepareizu vērtējumu par sevi," saka psihiatre. Daudz esot slimnieku, kuru profesijas pieprasa būt ļoti labā formā: sportisti, baletdejotāji, modeļi un televīzijas dīvas. Ēšanas traucējumus nereti papildinot arī citi psihiski traucējumi - depresija, trauksme, neiroze, nopietnākos gadījumos pat šizofrēnija. 

Bulīmijas slimniekiem raksturīga depresija, jo pēc pārēšanās sākas pārmetumi un vainas apziņa. Anoreksijas slimniekus depresija spēj novest pat līdz pašnāvībai. "Ir izpētīts, ka anorektiķi visbiežāk mirst pašnāvībā vai sirdsdarbības traucējumu dēļ," saka ārste. B.Kupča ir pārliecināta, ka, lai atveseļotos, visupirms slimniekam vajadzīgs ģimenes atbalsts, tad noteikti ārstēšanā jāiesaista ģimenes ārsts un psihiatrs, kuram jāmāk radīt uzticība un nepieciešamības gadījumā slimnieks jāpierunā ārstēties slimnīcā, jo tikai stacionārā iespējams kontrolēt gan slimnieka ēšanu, gan zāļu iedarbību.

Līdz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (Tvaika ielā 2) 20.nodaļai, kurā ārstē anoreksijas un bulīmijas slimniekus, pārsvarā nonāk cilvēki, kuri jau mēnešiem ilgi mocījušies ar ēšanas traucējumiem un strauji zaudējuši svaru. "Par mūsu slimnīcu runā, ka tā ir trako māja un ārsti arī nav normāli, jo viņi tikai plāno, kā pacientus padarīt par slimiem zombijiem," saka ārste. Tieši šādu aizspriedumu dēļ anoreksijas vai bulīmijas piemeklētie nereti slimnīcā ierodas brīdī, kad vairs nav citas izejas. B.Kupča domā, ka līdz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā nonāk labi, ja desmitā daļa pacientu, kuriem vajadzētu ārstēt ēšanas traucējumus. 

Nevajag taupīt ārstēšanai 

Cik ilgu laiku slimniekam jāpavada slimnīcā? Lai cilvēks sakārtotu organismu, lai nebaidītos no ēdiena un nemocītos pašpārmetumos par apēsto vai neizēsto, esot nepieciešami vismaz pāris mēnešu. Ārstēšanās slimnīcā ir bez maksas, bet par medikamentiem nereti jāmaksā pašam pacientam. B.Kupča gan uzskata, ka slimnieki ir pelnījuši, ka arī zāles apmaksātu valsts. Un, lai psihiatriju padarītu sabiedrībai pieņemamāku un patīkamāku, būtu jāuzlabo slimnīcas apstākļi. "Telpas ir vecas, nepieciešams kapitālais remonts. Cilvēki ar garīgiem traucējumiem tiek atstāti novārtā," skumji secina psihiatre. "Valstij nevajadzētu taupīt līdzekļus šo slimnieku ārstēšanai. Viņi ir aktīvi, gudri, darbaspējīgi, mērķtiecīgi un godkārīgi. Ja slimniekus izdodas izārstēt, viņi sabiedrībai atdos atpakaļ daudz laba. Arī psihiatrijas pacienti ir šīs valsts iedzīvotāji, un viņi nav vainīgi, ka ir slimi." Psihoterapeite stāsta, ka aptuveni puse no slimniekiem ir izārstējami pavisam - slimība kļūst par pagātni un vairs nekad neatkārtojas. Tomēr daudz ir arī tādu, kas ik pa laikam atkārtoti atgriežas ārstu uzraudzībā. Esot arī cilvēki, kuri terapijai nepakļaujas un turpina pārmērīgi sekot savam svaram. Rezultātā sievietēm neatsākas menstruācijas, nevar iestāties grūtniecība, viņas iedzīvojas nieru un sirds saslimšanās, kuru darbība nereti vairs nav pilnīgi atjaunojama. Jau rietumu valstīs ir secināts, ka vairumam anoreksijas un bulīmijas slimnieku vajadzētu būt nepārtrauktā psihiatra uzraudzībā. Nepieciešama kompleksa ārstēšana, kuras laikā jāpiesaista psihiatrs, endokrinologs, ginekologs, kardiologs. 

B.Kupča ir pārliecināta - ja arī Latvijā būtu centrs, kurā ārstētu ēšanas traucējumus, būtu vairāk iedzīvotāju, kas meklētu palīdzību un izveseļotos.
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (11-Sep-2013)
Skatījumu skaits: 593 | Atslēgvārdi: anoreksija