Trešdiena, 22-Nov-2017, 8:15 PM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

Anoreksija un bulīmija: kad pietrūkst mīlestības (Iveta Grīniņa, Kurzemnieks)
"Tās ir slimības, kurās cilvēki rīkojas destruktīvi un var sevi novest līdz nāvei," par bulīmiju un anoreksiju saka psihiatre Ruta Lūciņa. Lai arī šķiet, ka tā ir tikai meiteņu niekošanās, lai līdzinātos televīzijā un žurnālos redzamajām modelēm, šīs slimības ir ļoti sarežģīti ārstēt.
Valstī šobrīd nav ticamas statistikas par saslimstību ar anoreksiju un bulīmiju. Latvijā nav specializētas nodaļas, kurā varētu ārstēt šos slimniekus. Pusaudzes tiek ievietotas bērnu psihiatriskajās klīnikās, kur ārstējas kopā ar citu diagnožu pacientiem.

R.Lūciņa skaidro: "Ēšanas traucējumi ir aisberga redzamā daļa, sekas, simptoms. Mana pieredze liecina, ka ēšanas traucējumi rodas no mazvērtības izjūtas, no tā, ka pusaudzis netiek pietiekami novērtēts, saprasts, pieņemts."

Pēdējo gadu laikā ārste praksē sastapusies ar četriem nopietniem ēšanas traucējumu gadījumiem, taču atzīst, ka tādu noteikti ir vairāk.

Kaimiņu Andris labāks par tevi

Traucējumus visbiežāk novēro padsmitgadniecēm un jaunām, pieaugušām sievietēm. Slavens piemērs ir princese Diāna, kura arī cieta no mazvērtības kompleksiem un nejutās ģimenē mīlēta.

Tos sastop arī pusaugu zēniem un jauniem, pieaugušiem vīriešiem, tāpat bērniem pirms pubertātes un sievietēm līdz pat menopauzei.

R. Lūciņa uzsver: "Manā praksē šādi gadījumi ir bijuši visbiežāk pēc tam, kad pusaudzēm mātes bija aizbraukušas pelnīt naudu uz ārzemēm. Mamma ar savu aizbraukšanu it kā dod vēsti, ka bērns viņai nav svarīgs. Tā tiek uztverta neapzinātā līmenī. Tas, ka vecāki dodas peļņā bērnu dēļ, netiek novērtēts.

Parasti šiem pusaudžiem vecāki iepriekš nav ielikuši pūrā apziņu, ka viņu mīl tādu, kāds viņš ir, ka jaunietis ir vērtība pats par sevi. Vecāki gaida no bērna sasniegumus, vēlas piepildīt savas(!) ambīcijas. Reizēm tās ir nesamērīgi augstas. Bērns tiek vērtēts kontekstā ar tām. Ja nav sasniegts gaidītais, viņš nav tik svarīgs, tik vērtīgs. Neizskan atzinība, bet vienmēr tiek uzsvērts, ko viņš nav izdarījis, vai nav paveicis, pēc vecāku domām, pietiekami labi. Sliktākais, ko var darīt – salīdzināt: "Kāpēc tev nav tik labi panākumi kā kaimiņu Andrim, tev jābūt labākam!" Bieži vien vecāki dara nepareizi, rīcību pārnesot uz personību. Nevis – tu slikti darīji, bet – tu esi slikts."

Pēdējais piliens ir vecāku aizbraukšana, kad bērns tiek atstāts pie vecmāmiņas, radiniekiem vai pie kāda drauga. Pusaudzis to visu reducē uz sevi – viņš ir vainīgs, jo nav pietiekami labs. (Tas notiek zemapziņā.) Meitene skatās spogulī un nepatīk pati sev. To vēl uzkurina masu kultūra. Tā radījusi sievietes ideālu, kam jābūt ļoti slaidam. Viņa sāk ierobežot uzturā dažādus produktus, kamēr tas jau kļūst par apmātību, kas robežojas ar murgiem."

Ārste uzsver, ka ēšanas traucējumi var rasties arī bērniem no it kā labvēlīgām, turīgām ģimenēm, kurās vecāki ir nepārtraukti aizņemti darbā un bērna emocionālās vajadzības atstājuši novārtā: "Šajās ģimenēs bieži vien ir svarīgi tikai tas, vai bērns ir paēdis un skaisti saģērbts. Kas notiek viņa dvēselītē, nevienu neinteresē."

Tikai salātu lapas

Ir gadījumi, kad ēšanas traucējumi ir saistīti ar neatgriezeniskām izmaiņām domāšanā. Arī pēc ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā tā grūti koriģējama.

Slimības norisei raksturīgas trīs fāzes:

  • 1. fāze. Sākas kā parasta tievēšana, bet pakāpeniski process pārvēršas par badošanos un kļūst par uzmācību. Tajā ļoti aktīvi tiek iesaistīti apkārtējie cilvēki. Svars krītas strauji, novājēšana ir skaidri pamanāma un satrauc ģimeni.
  • 2. fāze. Kad badošanās sasniegusi zināmu robežu, organisms reaģē ar dažu enerģiju prasošu sistēmu darbības ierobežošanu. Izbeidzas menstruācijas, samazinās asinsriņķošana rokās un kājās, tāpēc rodas salšanas sajūta, krītas psihiskās koncentrēšanās spējas. Sasniegta fāze, kad parādās nopietns veselības risks. Daļai pacientu novēro pacilātu noskaņojumu, jo izsalkuma sajūta zudusi, un pacients izjūt apmierinājumu tās trūkumā. Arī šajā stadijā stāvoklis var vērsties uz labo pusi.
  • 3. fāze. Pacients sver, iespējams, ap 30 kg, organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos resursus. Tauku krājumi ir izlietoti, un sadalās organisma proteīns. Šāda situācija ir dzīvībai bīstama, un tai mēdz sekot apjukuma stāvoklis. Pacients neēd ne gaļu, ne kādus citus dzīvnieku valsts produktus – pienu un olas – ēd tikai salātu lapas. "Jaunietis sevi ir nolēmis nāvei. Ir bijuši gadījumi, ka no anoreksijas nomirst," brīdina ārste.
  • Uzmanības faktors

    Vai vecāki var iepriekš nojaust, ka pusaudzim draud šīs slimības? "Tiem vecākiem, kuri ir uzmanīgi pret bērniem, kuri viņus mīl, kuriem ir labas savstarpējās attiecības, šādas problēmas neradīsies. Savukārt tie, kuri pusaudzim nepievērš uzmanību, tāpat neko nepamanīs," saka ārste un piebilst, ka cilvēkiem ir raksturīgi redzēt to, ko viņi vēlas saskatīt.

    R. Lūciņa iesaka pievērst lielāku uzmanību attiecībām ar bērnu: "Ja redzams, ka viņš attālinās, ka norobežojas no vecākiem, kaut ko noklusē, izvairās no sarunām, tie ir trauksmes zvani. No savstarpējo attiecību viedokļa anorexia nervosa uzskatāma par protestu, sevišķi pret māti, no kuras notiek krasa norobežošanās. Tad jācenšas uzticību atjaunot. Protams, pusaudžiem ir raksturīga attālināšanās, cenšanās izrauties no kontroles, protests, spurainums. Tomēr jāmēģina savu atvasi saprast." Iespējams, lai labotu attiecības ar bērnu, vecākiem daudz kas jāsaprot sevī, pašiem jāapmeklē psihologs.

    Nevar precīzi pateikt, kad meitenes vēlme kļūt tievākai un atteikšanās no kūkām pāraug slimībā. Viss atkarīgs no individuālajām psihes īpatnībām, ģimenes sistēmas. Ārste uzsver, ka jaunietim personības veidošanās atkarīga no daudziem faktoriem. Viens no tiem ir iedzimtība, temperaments, otrs – audzināšana, sabiedrības ietekme, trešais – veselības stāvoklis.

    "Protams, vieglāk ir cilvēkiem, kuri pēc dabas ir optimistiskāki, cīnītāji, kurus sīkas neveiksmes nesagrauj. Viņiem ēšanas traucējumi nekļūst par uzmācību, nobriestot rodas sapratne, ka ir labi un vērtīgi tādi, kādi ir. Ja cilvēks jūtīgāks, ar noslieci uz paškritiku un depresiju, viņu spēj satriekt daži lieki kilogrami. Anoreksijas slimnieks, kurš pamatīgi badojas, nokrītas ļoti strauji – pat pāris kilogramu nedēļā. Tad to jau var saredzēt."

    Lietuvas pieredze

    "Šobrīd mācos psihoterapiju pie lietuviešu pasniedzējiem. Viņi brīnījās, ka Latvijā slimnīcās nav specializētas nodaļas, kurā ārstēt pacientus ar ēšanas traucējumiem. Tāpēc arī mums nav redzamu rezultātu, statistikas. Ar pliku piespiešanu ēst neko nevar panākt. Lietuvā ir specializētā ēšanas traucējumu klīnika," skaidro Lūciņa.

    Ģimenes psihoterapija bieži kopā ar individuālu terapiju ir vienīgā ārstēšanas metode, kas nodrošina salīdzinoši augstu pozitīvu rezultātu. Individuālās terapijas mērķis – radīt pacientā sajūtu, ka viņa iekšējā dzīve ir nozīmīga un ka viņam piemīt kas neatkārtojams, pašam savs. Ļoti var noderēt pašpalīdzības grupas un programmas ar informāciju par psiholoģiskiem vingrinājumiem, kas vērsti uz slimības apzināšanos un dzīves izpratni.

    Tas ir komandas darbs. Vispirms nepieciešams, lai slimnieki atgriežas normālas fizioloģijas robežās, kaut ar intravenozu barošanu. Tikai tad var sākt darbu psihoterapeits, psihiatrs, dietologs. Atkarībā no tā, kādi ir psihes traucējumi – trauksme, depresija u.c. – var tikt izrakstīti medikamenti.

    Ārstēšana notiek vairākus mēnešus, kamēr jūtams uzlabojums. Pacients nevar izvēlēties palikt nodaļā, vai ne. Tiek paskaidrots, ka ārā tiks tikai tad, ja būs sasniegta pozitīva svara dinamika. Arī pēc izrakstīšanās turpinās psihoterapija. Varētu šķist, ka, esot vienā grupā, slimnieki var viens otru atbalstīt un vienoties pret ārstēšanu. Taču pieredze liecina pretējo – grupas terapijas atbalstošais faktors darbojas ļoti labi.

    "Ambulatori mēs esam mēģinājuši palīdzēt šiem pacientiem, bet rezultātu nebija, jo trūka nepieciešamā komponenta – grupas, ģimenes terapijas. Ar sarunāšanu šajā gadījumā neko nevar panākt," atzīst ārste.

    Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (11-Sep-2013)
    Skatījumu skaits: 663 | Atslēgvārdi: bulīmija, anoreksija, ēšanas traucējumi