rutks.lv |  23. novembris 2015

Par vienu no mūsdienu problēmām ir kļuvuši dažādi ēšanas traucējumi, kas nereti radušies sabiedrības radīto skaistuma etalonu ietekmē, cilvēkiem cenšoties tiem atbilst. Vēlme kļūt slaidākam, skaistākam, iekļauties vienaudžu vidū var novest cilvēku līdz tādam psihiskam stāvoklim, ka viņš, pats neapzinoties, sāk nodarīt pāri savam ķermenim. Piemēram, pārmērīgi badojoties un iedomu dēļ vairs nespējot uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Taču nereti šīs problēmas "sakne" var būt meklējama jau cilvēka bērnībā. Par ēšanas traucējumu rašanās iemesliem un to saistību ar emocionālām problēmām portālam Rutks.lv stāsta ārste-psihoterapeite Inita Goldšteina. 

Anoreksija

Skaistuma ideāls līdz ar laiku mainās, un meitenes un sievietes bieži ir gatavas uz visu, lai šo ideālu sasniegtu. Pēdējā laikā šo apsēstību veicina arī televīzija, žurnāli, kas popularizē uzskatu, ka skaistas sievietes ir tievas sievietes. Īpaši bīstams šis psiholoģiskais spiediens ir tām jaunām meitenēm, kas, būdamas mazliet apaļīgas, sevi salīdzina ar žurnālu fotogrāfijās redzamajām dažkārt pat pārlieku tievām meitenēm, šī salīdzināšana, kas sevi liek uzskatīt par “sliktāku” un kaut kādiem sabiedrībā iedomātiem kritērijiem neatbilstošu, meitenēm un reizumis pat pieaugušām sievietēm rada dziļus kompleksus, kas var būt pamatā smagām slimībām - bulīmijai un anoreksijai. Ēšanas traucējumi ievērojami biežāk ir satopami labi attīstītās rietumu valstīs, kur ēdiens ir viegli dabūjams. Anoreksija korelē ar materiālo labklājības līmeni un modes tendencēm. Slimība sevišķi pieaugusi pēdējās trīs desmitgadēs. Īpaši pusaudžu vidū. Slimība visbiežāk satopama meitenēm vecumā no 15-19 gadiem, dažos gadījumos arī 20-25 gadu vecumā. Nereti anorektiskās reakcijas atkārtojas vairākas reizes, pat vecumā. Zēnu vidū to ir vismaz 10 reizes mazāk.

Ķevere L., Sestule I. | Marts 2015, Raksts žurnālā Doctus

Anorexia nervosa (AN) ir slimība, kas raksturīga jaunām meitenēm, jo 90% pacientu ir pusaudzes. Slimību un tās sākumu noteikt grūti, jo svara zudums ir ļoti pakāpenisks, taču tas nenozīmē, ka anoreksija nav bīstama vai ka tā pāries pati no sevis bez ārstēšanas.

Patiesībā Anorexia nervosa ir ļoti bīstama slimība, jo var notikt neatgriezeniskas izmaiņas organismā, visai bieži iestājas arī exitus letalis.

Par ēšanas traucējumiem (ĒT), galvenokārt anoreksiju un bulīmiju, un nespecifiskiem ēšanas traucējumiem arvien vairāk runā kā par nopietnu problēmu un pēta gan ārstēšanas iespējas, gan slimības ietekmi uz pacientu dzīvi. Kopumā tiek uzsvērta nepieciešamība ārstēšanai pievērsties sistematizēti: ievērojot vadlīnijas, izvērtējot pacienta stāvokli, lemjot par taktiku. Darbojas specializēti centri ēšanas traucējumu ārstēšanai, jāakcentē daudzdisciplīnu pieeja un ģimenes iesaistīšana. ĒT ārstēšanā Latvijā joprojām nav sistematizētas pieejas. Pamatspeciālisti/iestādes AN ārstēšanā ir psihiatri un psihiatriskās slimnīcas, bet ārpus stacionāra pacienti labākajā gadījumā "izklīst" starp dažādiem privāti praktizējošiem speciālistiem (dietologiem, psihoterapeitiem, psihologiem, ginekologiem, endokrinologiem), bet sliktākajā - vispār neārstējas un atgriežas stacionārā kārtējā paasinājuma laikā. Nav terapijas nepārtrauktības principa - pēc izrakstīšanās no stacionāra ārstēšanās ir labprātīga, neviens neseko, kā mainās pacientu stāvoklis, bet tas ir svarīgi, jo anoreksijai ir nopietna letalitāte - pat 13% no visām pacientēm.

rutks.lv |  09. oktobris 2015

Katrs savā ķermenī var atrast trūkumus, un visbiežākais tas ir liekais svars. Ja ir vēlme pazaudēt liekos kilogramus ātri, bieži vien par veselību tiek aizmirsts, un cilvēks nevis dodas uz sporta zāli vai mēģina ēst veselīgi, neuzņemot liekus ogļhidrātus vai taukus, bet gan izvēlas neēst vispār. Kāds lieks kilograms tiks nomests, bet līdz ar to arī pazaudēta arī muskuļu masa, imunitāte, vitamīni un negatīvi ietekmēta smadzeņu darbība. Ko badošanās nodara organismam?

2015. gada 08. oktobrī - medicine.lv

Ūdens ir dzīvības avots, tomēr nodrošināt nepieciešamo tā daudzumu organismā ir sarežģītāk nekā uzskatām.

Viena no pašām saprotamākajām ūdens trūkuma pazīmēm ir slāpes. Slāpes parādās, kad organisms zaudē nepilnu 1 % ūdeni. Ja tiek zaudēts vairāk par 2 % ūdens, to sauc par dehidrāciju – tiek traucēta normāla fizioloģiska darbība. Zaudējot 10 % ūdens, rodas neatgriezeniskas izmaiņas: saplaisā āda, iekrītas acu āboli, parādās redzes traucējumi, sākas spazmas rīklē, attīstās anūrija(nieres neizdala urīnu), samazinās prāta spējas. Kad cilvēks zaudē 21 % ūdens, viņš mirst.