Bulīmija ir nopietns, dzīvībai bīstams ēšanas traucējums, kas raksturojas ar pārmērīgu ēšanu, kam seko paša izraisīta vemšana, lai atbrīvotos no apēstās pārtikas.

Bulīmijas trīs galvenie simptomi:
• Regulāri tiek apēsts liels pārtikas daudzums, zaudējot kontroli un nespēja apturēt pārēšanos;
• Regulāri tiek izraisīta vemšana vai lietoti caurejas, vai diurētiskie līdzekļi, badošanās un tiek veikti fiziski vingrinājumi;
• Liels uztraukums par savu ķermeni un svaru.

Bulimija nervosa pazīmes:
– Liels pārtikas daudzums tiek apēsts īsā laika posmā;
– Diurētisku un laksatīvu medikamentu lietošana;
– Vemšana pēc maltītes;
– Zobu emaljas bojājums;
– Atteikšanās no laika pavadīšanas ar draugiem;
– Pietūkums vaigu un žokļa apvidū;
– Biežas fiziskās aktivitātes;
– Pārlieku liela uzmanība tiek veltīta savam svaram, diētām un visam, kas ar to saistīts;
– Depresijas izpausmes;
– Parasti ķermeņa svars normas robežās.

Ēšanas traucējumus var raksturot kā tādus ēšanas paradumus, kas izraisa slimību vai veselības traucējumus. Uztura nozīme un mērķi pie ēšanas traucējumiem ir: pirmkārt, nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu ēšanas plānu, kas arī veicinātu mainīt ēšanas paradumus, otrkārt, uzturam ir jānodrošina pieņemams svars un fizioloģisko funkciju normālu darbību. Šie ieteikumi attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēti tādi ēšanas traucējumi kā: anoreksija, bulīmija vai kompulsīvā pārēšanās.

Parasti šo pacientu ārstēšana notiek mājas apstākļos. Hospitalizācija ir ieteicama tikai smagiem pacientiem vai arī, ja ārstēšanās mājās nav efektīva. Efektīvai ēšanas traucējumu pacientu ārstēšanai ir nepieciešama speciālistu komanda. Parasti ir terapija norit ar ilglaicīgau medikamentozu terapiju, psihologa, psihiatra palīdzību un uztura speciālista vai dietologa konsultācijām. Komandā ir svarīgs arī zobārsts.

Autors: Jeļena Zuboviča, sertificēta uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre, LDUSA valdes locekle

 Nopietns, veselībai bīstams psihisks traucējums, kuram ir raksturīga badošanās un pārmērīgs svara zudums.

Sastopamība

Saslimstības biežums 1%-2% sievietēm, 0,1%-1,2% vīriešiem. 
Visbiežāk slimo sievietes vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Vīriešiem vairāk nekā sievietēm ir raksturīgi intensīvi treniņi, viņi vēlas nevis palikt slaidāki, bet palielināt muskuļu masu.

4 galvenās pazīmes:

1. Menstruāciju izbeigšanās; 
2. Bailes kļūt „resnai/-am” vai arī bailes pieņemties svarā, lai gan svars ir nepietiekams;
3. Aplams priekšstats par savu ķermeni;
4. Svars vismaz par 25% zemāks par normālo savā vecuma grupā.