Svētdiena, 22-Jūl-2018, 2:41 AM
Mājas Reģistrācija
Sveicināti, Viesis
Vietnes izvēlne
My Twitter
Galvenie » Raksti » Raksti medijos

300 pietupieni, 10 caurejas tabletes un saldā nāve

Evija Hauka, TVNET

Muskuļotam vīrietim dzīvē veicas – viņam ir dārgas automašīnas, skaistas meitenes, viņu apbrīno, mīl, apskauž. Lieli muskuļi un «sešpaka» ir ceļš uz panākumiem, naudu, karjeru, statusu. Ja tev nav skaisti iedeguša ķermeņa, kurā spēlējas muskuļu viļņi, tu esi nekas. Bāls, izstīdzējis, ar ļumīgu vidukli, apaļu vēderu. Lūzeris! Aizvien vairāk puišu un jaunu vīriešu ir apsēsti ar savu ķermeni. Viņu apsēstība ir nevis metafora, bet slimība – smaga, grūti ārstējama. Pie speciālista jaunie vīrieši nonāk reti un smagā stāvoklī, jo ne vien slēpj savu atkarību, bet to bieži vien neatpazīst pat ārsti.

Stereotips, ka ēšanas atkarības – anoreksija, bulīmija, kompulsīvā pārēšanās - saistītas ar iztēlotu skaistuma ideālu, ir meiteņu un sieviešu slimības, nav patiess. No ēšanas traucējumiem cieš aizvien vairāk puišu. Tā ir jauna tendence arī Latvijā, norāda Bērnu klīniskās universitātes (BKUS) speciālisti. Rietumu pasaulē meiteņu un sieviešu skaits, kuras cieš no ēšanas traucējumiem, saglabājas konstants, bet puišu vidū šie psihiskie traucējumi pieaug. Latvijā tos bieži vien neatpazīst ne vien paši jaunieši un viņu vecāki, bet arī ārsti.

Specifiska puišu slimība ir muskuļu dismorfija jeb bigoreksija, kas līdzīgi kā anoreksijas gadījumā izpaužas kā neadekvāta sava ķermeņa shēmas uztvere. Puisis pastāvīgi cieš no tā, ka viņa ķermenis nav pietiekami liels, spēcīgs, muskuļots, seksīgs. Viņš lieto steroīdus un visu brīvo laiku pavada trenažieru zālē, kur kačā muskuļus. Vienmēr par maz.

Bulīmiķa kokteilis

Vidējā un rādītājpirksta locītavas ir nobrāztas. No biežās trīšanās pret zobiem, kad viņa bāž pirkstus mutē, lai izraisītu vemšanu. Šodien rīkle ir sapampusi un sāp, jo ataugušie nagi kā asmeņi iedūrās aukslējās. Evelīna ir izcila vēmēja. Glumu šokolādes masu viņa šai stulbajai planētai uzspļāva 10 kilometru augstumā lidmašīnas tualetē.

Viņa prot vemt smirdīgās stacijas tualetēs, mikroskopiskās izlietnēs, plastikāta maisiņā, nakts melnumā noslēpusies aiz vecmāmiņas lielā skapja.

Parasti viņa vidēji vemj divas reizes dienā, gadās, protams, laimīgās dienas, kad viņa ēd tikai skābus kāpostus, zaļus ābolus, kas nav trekni, tāpēc tos «var atstāt iekšā». Kad neviena nav mājās, viņa sarīko sev svētkus – nopērk siltas bulciņas, kondensēto pienu, krējumu, ceptus kartupeļus, riekstu krēmu. Pirms «dzīrēm» sagatavo divas lielas silta ūdens krūzes, kurās iejauc sodu. Pretīgi līdz nelabumam, un tieši tas arī jāpanāk. Trešajā ūdens krūzē izkusīs citronskābe. Bulīmiķa kokteilis ne vien izraisa vemšanu, bet ļauj maksimāli atbrīvoties no visa kuņģa satura. 19 gadus vecā Evelīna tā domā. Viņa rij līdz nelabumam, mērcējot baltmaizi kondensētajā pienā un sviestā, tad steigšus skrien uz vannas istabu, kur, asarām ritot un rīstoties, viņa burtiski izlok abas sodas ūdens krūzes. Nenormāli pretīga dzira.

Viņai šķiet, ka uzsprāgs, bet jāsaņemas, jo priekšā vēl citronūdens, kas viņas iekšas piepūtīs kā balonu, pildītu ar smirdīgu masu. Vē, vēēē! Viņas mute kļūst par milzu ūdenskritumu.

Evelīna redz, kā vanna piepildās ar pretīgu pļuru. Lai būtu garantija, ka visas treknās briesmas no viņas ir laukā, vakarā Evelīna iedzers desmit dzeltenas ripiņas caurejas zāļu un no četriem rītā locīsies sāpēs, sēžot uz poda. Jau vairāk nekā gadu viņa slimo ar bulīmiju. Mazohistiskā bauda slaido, gudro meiteni ir pārņēmusi savā varā. Vēl vairāk – kļuvusi par dzīves jēgu. Jā, Evelīna zina, ka «ir traka», tāpēc slēpj saldo, perverso pašagresiju, ko nespēj apturēt.

Pētījumi liecina, ka ikvienā populācijā no ēšanas traucējumiem cieš 1,5 - 2% meiteņu. No ēšanas traucējumiem retāk cieš agrīnās pubertātes vecumā, bet biežāk saslimšana ir sastopama starp aptuveni 20 gadu vecām meitenēm. Puišiem ēšanas traucējumi parādās vēlāk - pēc 20 gadu vecuma.

Ēšanas traucējumi ir Rietumu kultūrai raksturīgs sindroms, kas saistīts ar ideālu, realitātei neatbilstošu ķermeņa tēlu, skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Slimība ir novērota arī Austrumu valstīs, kurās vērojama Rietumu kultūras ekspansija, bet iepriekš šādi gadījumi netika aprakstīti. «Ja attīstītajās pasaules valstīs meiteņu vidū vērojama slimības stabilizācija, respektīvi, meiteņu skaits ar ēšanas traucējumiem nepieaug, tad puišiem pēdējos gados traucējumi tiek diagnosticēti aizvien biežāk. Kādreiz ārstu vidū valdīja stereotips, ka ēšanas traucējumi visbiežāk piemeklē homoseksuālus vīriešus. Zināma taisnība tajā ir, tomēr no kopējā pacientu skaita liela daļa ir heteroseksuāli vīrieši.» Visā Rietumu civilizācijā puišiem ēšanas traucējumi - anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās - tiek diagnosticēta desmit reizes retāk nekā meitenēm.

Uzbūvēt miesu. «Kačājies» vai mirsti!

BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistu redzeslokā zēni ar ēšanas traucējumiem nonāk reti, turpina Bezborodovs. Latvijā pusaudžiem un jauniešiem ēšanas traucējumi tiek diagnosticēti reti, un nevis tāpēc, ka tie pie mums būtu mazāk izplatīti kā citās Eiropas valstīs, bet gan tāpēc, ka atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas pie mums trūkst adekvātas palīdzības iespējas un multiprofesionālu komandu, kas strādātu ar šiem Rietumu pasaulei raksturīgajiem traucējumiem. Rezultātā Latvijā speciālistu redzeslokā nonāk tikai pacienti, kuru stāvoklis jau raksturojams kā smags un ir apdraudēta viņu dzīvība.

«Mēs varam stacionēt, panākt, lai svars atgriežas, bet tas arī viss, jo valsts šāda veida psihiatrisko palīdzību nefinansē.»

Ja meitenes sevi ierobežo, atsakoties no ēdiena, puišiem traucējumi nereti izpaužas kā muskuļu dismorfija - cilvēks domā, ka neatbilst vīrieša ideālam, nav pietiekami muskuļots un liels, spogulī sevi redz neglītu. Viņš ir apsēsts ar sava ķermeņa formām un izmēriem, tāpēc svara pieaudzēšanai lieto medikamentus un pastāvīgi trenējas. «Liela problēma ir anabolisko steroīdu lietošana.

Turklāt jaunie vīrieši mēdz lietot diurētiķus, lai izvadītu no organisma šķidrumu. To pavada milzīgas bažas, trauksme, kauns.

Cilvēks cieš gan psiholoģiski, gan fiziski,» turpina dakteris.

Galvenā problēma, kāpēc puišiem ēšanas traucējumi tiek diagnosticēti reti, ir sabiedrības priekšstats, ka tā ir sieviešu problēma, stāsta Bezborodovs. Šī stigma kavē atpazīt ēšanas traucējumus vīriešu vidū. Puiši savu atkarību slēpj, vēl vairāk - iet sešas reizes nedēļā vingrot, pēta savu ķermeni spogulī, ir neapmierināti ar sasniegto rezultātu, bet nespēj atpazīt savā uzvedībā traucējumus un saprast, ka jāvēršas pie ārsta. Tas nav pārsteidzoši, jo Latvijā šādas problēmas reizēm nespēj saredzēt pat ārsti.

Par traucējumu uzskatāma arī pārspīlēti veselīga ēšana ar mērķi uzlabot ārējo izskatu, piemēram, ādas kvalitāti, vai palielināt muskuļu masu, cenšoties padarīt sevi atbilstošu glancēto žurnālu un kino industrijas skaistuma standartiem, norāda uztura speciāliste Eva Kataja. Arī meitenes kombinē slodzi ar ierobežotu ēdiena uzņemšanu.

Ir viena būtiska atšķirība: meitenes ir atklātākas – viņas par saviem ēšanas traucējumiem stāsta cita citai.

Tas pat savā ziņā skaitās stilīgi – neēst, pārtikt no zaļumiem, tievēt un vispār būt pārņemtai ar savu izskatu. Turpretim puiši šajā ziņā ir noslēgtāki. Nav tā, ka satiekoties trīs džeki aizrautīgi runā par brokoļu tvaicēšanu.

Eva Kataja saka, ka viņas redzeslokā pārsvarā nonāk meitenes ar ēšanas traucējumiem, retos gadījumos jauni vīrieši. «Vīriešu gadījumā tā ir pārēšanās, vemšanas epizodes, neadekvāts skatījums uz savu ķermeni, bailes pieņemties svarā.» Problēmas attiecībās ar ēdienu parasti rodas vīriešiem, kuriem skolas/augstskolas gados bijis liekais svars, un viņi paši sākuši cīņu ar liekajiem kilogramiem, skaidro speciāliste. Pēc tam, lai gan svars ir normāls, viņiem ir paniskas bailes atgriezties vecajā veidolā, kad svara bija par daudz.

Tie jaunieši, kas grib novājēt, niekojas ar dārzeņiem tik ilgi, kamēr neiztur un pārēdas neveselīgu pārtiku – našķus, čipšus, ātrās uzkodas. «Viņi sevi nobadina un beigās neiztur, jo organisms pieprasa kaut ko sātīgu. Un tad pārēdas, jo nespēj apstāties. Pārēdoties hamburgerus, čipsus, saldumus, jo ne jau tvaicētus puķkāpostus kāds pārēdas, viņi sevi it kā soda,» stāsta Kataja.

Badošanās burvju aplis

Annai patīk, ka, uzmetot skatu savam atspulgam veikalu skatlogos, viņa izskatās kā vertikāla, šaura svītriņa. 20 gadus vecajai meitenei ir sapnis – lai vēders būtu nevis plakans, kāds tas ir šobrīd, bet iekristu starp gurnu kauliem. Viņai patīk, kad starp asajiem gurnu izciļņiem vēdera ielejā krīt tumšas ēnas. 170 cm garā meitene sver 47 kilogramus. Pagaidām. Anna mierīgi spēj neēst trīs dienas un dzert tikai saldas sulas. Pēc tam viņa ēd rupjmaizes sausiņus un dzer attaukotu kefīru.

Sākumā ar piespiešanos, pēc tam gribas ēst tā, ka, šķiet, varētu iecirst zobus blakus sēdošās apaļīgās dāmas gaļīgajā ciskā. Anna zobus nekur necērt, viņa saņemas un pasmaida ar acīm, kas ir lielas un badīgi spožas kā Jēzum svētbildē.

Braucot mikroautobusā, viņa ar acīm viņa aprij sātīgos ēdienus glancētā recepšu žurnālā. Annas mamma priecājas, ka meita interesējas par ēdiena gatavošanu, meklē jaunas receptes, ilgi un emocionāli apspriež ar draudzenēm. Kad viņa atnāk no veikala ar iepirkumiem, meita izpēta katra produkta sastāvu. Annai jau ceturto mēnesi nav mēnešreižu, ģimenes ārste teica, ka orgāni esot noslīdējuši, jo neesot tauku slāņa, kur turēties. Anna domā, ka nervu anoreksija ir forša slimība, jo viņa dažreiz jūtas tik skaista. Jā, un viņai vienmēr ir mērķis. Anna zina, kas ir laime – ar ādu apvilktas ribas, aiza vēdera vietā, kājas, starp kurām ir pusmetra attālums, roka – ar ādu apvilkts kauls.

Pieaugušie mēdz uzskatīt, ka jaunietis neēd, jo viņam nav apetītes. Tā nav taisnība, saka Ņikita Bezborodovs. «Cīņai ar apetīti vajadzīgs milzīgs gribasspēks. Visbiežāk cilvēkus ar ēšanas traucējumiem ēdiens ļoti interesē. Meitenes iet kulinārijas kursos, gatavo ēdienu, raksta blogu par ēdienu, liek ēdiena fotogrāfijas sociālajos tīklos, skatās televīzijas šovus, kuros gatavo ēst. Veidi, kā cilvēki slēpj savu atkarību no ēdiena, ir ārkārtīgi atjautīgi un pārsteidzoši. Dažās sekundēs, apkārtējiem nemanot, meitene var atbrīvoties no ēdiena, to izmetot pa logu, iebāžot kabatā, noslēpjot skapī utt..

Ir gadījumi, un tie nav retums, kad nakts laikā, citiem neredzot, meitene veic 300 pietupienus vai vēdera preses vingrinājumus, līdz uz muguras veidojas ādas bojājumi, jo izspiedušies mugurkaula kauli traumē ādu.

Bulīmijas gadījumā sākumā vemšanu nav viegli izraisīt, bet pēc kāda laika jau izstrādājas reflekss un pirksti vairs nav jābāž mutē.»

Pie speciālista meitene (retos gadījumos puisis) parasti nonāk ar citām sūdzībām - trauksmes sajūtu, suicidālu uzvedību, piemēram, roku skrāpēšanu. Un tikai pamazām sarunas gaitā atklājas, ka bijušas arī bulīmijas epizodes. Badošanās vai pārēšanās burvju apli pārtraukt nav viegli - lai izārstētu ēšanas traucējumus, vajadzīgs laiks un pacietība. Ārstēšana ir efektīva, ja tiek sākta līdz 18 gadu vecumam un traucējumi nav ilgāki par trim gadiem. Jo cilvēks vecāks, jo grūtāk viņu ārstēt.

Trešajā daļā gadījumu ēšanas traucējumi ir pārejoši - situācija atrisinās, un tie vairs neatkārtojas, par atveseļošanās iespējām stāsta ārsts. «Vēl trešdaļai pacientu slimības norise ir hroniska - stabilizācijas periodiem seko saasinājumi. Pēdējā trešdaļa slimo hroniski un nepārtraukti. Šo cilvēku vidū letalitāte ir augsta. Paralēli var būt garastāvokļa spektra traucējumi vai psihiski traucējumi - psihozes ar murgu idejām. Psihiatra uzdevums ir atšķirt simptomus no īstiem traucējumiem.»

Jo agrāk vecāki vai citi pieaugušie atpazīst traucējumus, jo vieglāk ar tiem tikt galā. Pazīmes ir straujš svara zudums, garastāvokļa traucējumi, trauksmes sajūta, pastiprinātas raizes par savu svaru - svēršanās pirms un pēc ēšanas, ēšanas paradumu izmaiņas, vēlme ēst vienatnē. «Vecāki atved bērnu un saka «lūk, problēma», bet bērnu psihiskie traucējumi ir visas ģimenes simptoms. Bērns ar savu uzvedību to tikai prezentē, tāpēc nepieciešama psihoterapeitiskā palīdzība visai ģimenei,» saka ārsts.

Cieš smadzenes

Problēma nav tikai psiholoģiska, bet arī fizioloģiska, uzsver uztura speciāliste Eva Kataja. Lieta tāda, ka, ilgstoši nesaņemot pilnvērtīgu uzturu, organisms vairs nespēj normāli funkcionēt, turklāt cieš smadzenes. «Ja organisms neuzņem taukus, arī vitamīni neuzsūcas. Bez enerģijas un optimālas uzturvielu uzņemšanas organisms nevar normāli funkcionēt.»

Uztura speciāliste novērojusi, ka nereti ēšanas traucējumi sākas ar vēlmi dzīvot veselīgi un sākumā vecākiem šķiet atbalstāmi. Ja bērns ir nedaudz apaļīgs, kāpēc gan liegt viņam skaitīt kalorijas?

Ņemot vērā, ka pusaudži slēpj savas neveselīgās attiecības ar ēdienu, saprast, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā, nav nemaz tik viegli.

«Jāpievērš uzmanība, vai pusaudzis pārmērīgi neierobežo noteiktus produktus – ēd tikai diētisku sieru, atsakās no kartupeļiem un makaroniem, sakot, ka negaršo, lai gan pirms tam ir ēdis šos produktus. Kaut kas nav kārtībā, ja ar ēdienu saistīta trauksme – pusaudzis izvēlas ēst vienatnē, uz šķīvja uzliek tikai dārzeņus, strauji krītas svars, ilgi vingro, ja apēdis ko sātīgu.»

Jautāta par svara problēmām, speciāliste norāda uz tendenci: jauniem cilvēkiem, arī bērniem līdz 12 gadu vecumam novērojams ne vien liekais svars, bet pat aptaukošanās. To pēc noteiktiem kritērijiem konstatē ārsts, uztura speciālists vai kāda cita ārstniecības persona. «Mēs nevaram izslēgt ģenētiskas noslieces, tomēr jāņem vērā arī pārtikas plašā pieejamība, un ne jau rupjmaizi ar tomātu bērni pērk. Tā ir pārtika, kas ātri pārstrādājas, – ar lielu cukura daudzumu un garšas pastiprinātājiem, kas rosina ēst vēl un vēl.»



Avots: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/792131-300-pietupieni-10-caurejas-tabletes-un-salda-nave
Kategorija: Raksti medijos | Pievienoja: admin (25-Jūn-2018)
Skatījumu skaits: 40 | Atslēgvārdi: bulīmija, anoreksija