Marina Loseviča

Psihiatre, LU Medicīnas fakultātes lektore, Sertifikācija un specializācija, Psihiatrs

http://arsts.lv/jaunumi/pasgribeta-badosanas-anoreksija-miti-un-skaidrojums

Pašgribētā badošanās jeb neirogēnā anoreksija ir psihiska slimība ar visaugstāko mirstību (5–20%) un visvienkāršāko diagnostiku. Diagnoze ir skaidra, ja pacienta ķermeņa svars ir pazemināts par vismaz 15% no normāla svara – ķermeņa masas indekss ir 17,5 vai zemāks – un tam nav cits iemesls.

Badošanās dēļ atrofējas un sarūk sirds, smadzenes, aknas, zarnas, nieres un muskuļi. Tieši badošanās dēļ rodas sirds ritma traucējumi, virsnieru mazspēja, bet pēc tam izzūd tievo zarnu skropstiņepitēlijs, un barības uzsūkšanās vairs vispār nenotiek. Nāves risks ir 10–18 reižu augstāks nekā vidēji populācijā.

Tieši no badošanās sekām bojā iet puse no pacientiem, vēl 20% nomirst, veicot pašnāvību. Pārējos, kam ir zudusi jebkāda pretošanās spēja slimībām, nogalina pievienojusies infekcija, piemēram, tuberkuloze.

Avots: DELFI Izklaide | 30. augusts 2017

Dziedātāja, kuru anoreksija noveda kapā

Septiņdesmito gadu supergrupas "The Carpenters" dziedātājas un bundzinieces Kerenas Kārpenteres cīņa ar ēšanas traucējumiem izvērtusies vistraģiskāk – anoreksija mūziķi noveda kapā. Gadiem kļūstot tievāka un tievāka, Kerena nemitīgi noliedza, ka viņai būtu jelkādas problēmas, un 1983. gadā aizgāja mūžībā. Anoreksijas izraisīta organisma ķīmiskā nelīdzsvarotība radīja problēmas ar sirdsdarbību.

Ēšanas traucējumi ir slimīgs stāvoklis, kam ir cēloņi ir psiholoģiski un mērķis ir būt tievākam vai tievākai. Runa ir par anoreksiju, bet arī bulīmijas gadījumā cilvēkiem ir bailes no resnuma, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ilze Sestule.

Kāpēc un kādus ēšanas traucējumus ārstē nevis gastroenterologi, bet gan psihoterapeiti, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē uztura speciāliste Eva Kataja, kura rosinājusi raidījumā runāt par šo tematu, un veselības centra “Vivendi” psihoterapeite un psihiatre Ilze Sestule.

GUNTA TABORE 11. jūlijs, 2016

“Līdzko manā dzīvē sākās kāda krīze vai sarežģījums, pārņēma panika. Atkal ķēros pie neēšanas vai citiem uztura ierobežojumiem, jo tikai tā mācēju kontrolēt situāciju – iespaidojot savu ķermeni,” saka Agra Lieģe. Izbridusi ēšanas traucējumu džungļus, kas nesuši ne mazums ciešanu, viņa beidzot atradusi ceļu pie sevis.

Ar Agru iepazinos pirms diviem gadiem, veidojot publikāciju par svaigēdāju maizīti. Sarunā viņa sevi dēvēja par vegāni un veselīga uztura entuziasti. It kā starp citu pieminēja, ka savulaik sirgusi ar anoreksiju. Rosināju izstāstīt. Agra piekrita, taču tad aizceļoja. Kad uz brīdi iebrauca Latvijā, sarunai vairs nepiekrita. “Nevaru teikt, ka esmu pilnībā tikusi vaļā no ēšanas traucējumiem,” tolaik viņa pamatoja tā.

Jaunas meitenes joprojām cieš no ēšanas traucējumiem un joprojām no anoreksijas mirst. Ko mēs varam darīt, lai pasargātu savas meitas no šīs slimības? Ko darīt, ja slimība jau piemeklējusi? Konsultē Ilze Sestule, psihoterapeite.

Arvien biežāk ar anoreksiju slimo meitenes 8–9 gadu vecumā. ”Savā praksē esmu novērojusi, ka mūsdienās jau šajā vecumā meitenītēm ir ļoti daudz pārdomu par to, kā viņas izskatās, vai ir pietiekami skaistas, un ir reizes, kad arī viņas sāk ierobežot uzturu, lai būtu tievākas,” stāsta psihoterapeite Ilze Sestule. Tomēr joprojām daudz biežāk ar anoreksiju slimo meitenes vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Atgādinājumam: anoreksija ir viens no ēšanas traucējumiem, kas saistīts ar nekritisku un neveselīgu vājēšanu, ko panāk ar ierobežotu uzturu. Ar anoreksiju slimo pārsvarā jaunas meitenes, daudz retāk tā ir novērojama zēniem.