Aija Libere (Uztura speciāliste )

Pilnu rakstu lasiet: https://vivendicentrs.lv/lv/publications/stress-nepatikamas-emocijas-un-paresanas?fbclid=IwAR2sWmZYaicxNL58bpOc0TzYlIZ10VqOG1tfUcPmzQjiq5B1rfIHvfHgRZ8

Satraukums, neziņa, izolētība ir tikai dažas no izjūtām, ko cilvēks var piedzīvot it īpaši šobrīd, šajā neparastajā laikā, kad emocionālais fons daļai sabiedrības var būt ļoti nomācošs.

Kā lai sevi mierina un atslābinās?

Nepatīkamām, spēcīgām un laikus neatpazītām emocijām var parādīties arī dažādas blaknes. Ja ilgstoši netiek pievērsta pienācīga uzmanība, cilvēks var iemācīties dažādas aizsargreakcijas, lai šo emociju nejustu tik intensīvi. Viena no aizsargreakcijām, kas var attīstīties dzīves laikā, ir emociju apslāpēšana ar ēdiena palīdzību.

Un ne jau velti tieši ēšana! Pirmkārt, tā ir cilvēka fizioloģiska vajadzība, kas saistās ar pašu eksistences pamatu. Kad zeme zem kājām sašūpojas, rodas impulss to stabilizēt ar vispieejamāko rīku. Otrkārt, ēšanai piemīt nozīmīgs baudas elements, kas mēdz tikt izmantots kā instruments, lai mazinātu saasinātās izjūtas.

Lai arī varētu šķist, ka pārēšanās ir absolūti nevēlama un kaitē veselībai, tā gluži nav. Pārēšanās lēkme var būt spilgts signāls par to, ka kāda no vajadzībām nav apmierināta. Dažkārt, ja notiek ilgstoša izvairīšanās no iekšējiem signāliem, ķermenis komunikācijā var sākt izmantot arvien manāmākus pavedienus, kas ar laiku ir spējīgi arvien vairāk ietekmēt indivīda dzīves kvalitāti.

Neveselīga pārtika, pārēšanās tendence: ēšanas traucējumi skar arvien mazākus bērnus

/Ilze Zvaigzne, Mairita Znotiņa/ 

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/neveseliga-partika-paresanas-tendence-esanas-traucejumi-skar-arv.a131664/

"Par sevi pārliecināts un laimīgs bērns, kurš brīžiem arī nav tik laimīgs, jo dzīve ir dzīve arī bērna vecumā, ar ēšanas traucējumiem diez vai saslims," atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre, psihoterapeite Ilze Mežraupe.

Uz jautājumu, ko nozīmē būt skaistai, daudzi nešauboties atteiktu – kļūt tievai, ļoti, ļoti tievai, tādai kā tā modele, kā tā aktrise, kā tā šovu zvaigzne. Nepadomājot, ka darījums starp standartizētu skaistuma izpratni un veselību vienmēr ir riskants, jo var novest pie bīstamas mūsdienu slimības – anoreksijas.

(Selga Amata | "Patiesā Dzīve")

Biju ellē, nu esmu atgriezusies – tā savu anoreksijas pieredzi vērtē 18 gadus vecā Laura Sopele. Viņas sastapšanās ar šo slimību notika 13 gadu vecumā, un mokošais randiņš ilga trīs gadus. Laura atceras, ka viņa jutusies pilnībā iztukšota, flegmatiska, un vienīgais, ko meitene patiesi vēlējusies, – lai viņu liek mierā. Šādā iekšējā stāvoklī Laura beidzot piekrita mammas sarunātajai vizītei pie hipnopsiholoģes Daces Rolavas – speciālistes, kurai ir daudzu gadu pieredze darbā ar anoreksijas slimniekiem.

Evija Hauka, TVNET

Muskuļotam vīrietim dzīvē veicas – viņam ir dārgas automašīnas, skaistas meitenes, viņu apbrīno, mīl, apskauž. Lieli muskuļi un «sešpaka» ir ceļš uz panākumiem, naudu, karjeru, statusu. Ja tev nav skaisti iedeguša ķermeņa, kurā spēlējas muskuļu viļņi, tu esi nekas. Bāls, izstīdzējis, ar ļumīgu vidukli, apaļu vēderu. Lūzeris! Aizvien vairāk puišu un jaunu vīriešu ir apsēsti ar savu ķermeni. Viņu apsēstība ir nevis metafora, bet slimība – smaga, grūti ārstējama. Pie speciālista jaunie vīrieši nonāk reti un smagā stāvoklī, jo ne vien slēpj savu atkarību, bet to bieži vien neatpazīst pat ārsti.